Mūsu jubilāri 🔔

9.augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas vijoles spēles un mūzikas teorijas priekšmetu skolotāja Laine Balode.

Laine ir dzimusi Talsos. Savus pirmos trīs dzīves gadus Laine pavadīja Valdemārpilī, pēc tam ar ģimeni pārcēlās uz Dundagu, un vēl pēc pāris gadiem pārcēlās dzīvot uz Aizputi. Tieši Aizputē Laine ir ieguvusi pamatizglītībugan vispārizglītojošās skolas, gan mūzikas skolas. Klausoties kristīgā radio mūzikas džinglu ar stīgu kvartetu, tas ļoti piesaistīja Laines uzmanību. Mūzikas instrumentu Laine izvēlējās pati. Viņai bija jāizdara izvēle starp trīs instrumentiem vijoli, čellu un flautu. Flautu jau mācījās Laines draudzene, čellu tajā brīdī nebija iespēja apgūt, tā nu palika vijole, kas arī ir kļuvusi par Laines instrumentu.

Turpmākais izglītības ceļš bija ar daudz jautājumiem. Apkārtējie cilvēki jau bija pamanījuši Lainē muzikālo talantu, un tie ieteica turpināt mācīties mūziku. Turpmākie četri gadi pagāja mācoties Ventspils mūzikas vidusskolā. Pamatspecialitāte bija vijole, taču teorijas priekšmetu pedagogi Lainē bija pamanījuši potenciālu tieši teorijas priekšmetos. Tā nu Laine nokļuva studentu grupā, kur padziļināti apguva mūzikas teorijas priekšmetus. Jau bērnībā Laine izveidoja mājās mācību klasi, sasēdinot visas savas rotaļlietas, lai tās izglītotu. Pamatskolas laikā Laine saprata, ka nākotnē būs skolotāja, tikai vēl nezināja, par kāda mācību priekšmeta skolotāju kļūs. Pirmā īstā skolotājas pieredze Lainei bija mācot savam kursam matemātiku. Tas gan nebija no tiem mācību priekšmetiem, kas ļoti patiktu, bet, pašaitīgi izstudējot visu, kas nepieciešams, spēja palīdzēt arī saviem kursabiedriem. Vidusskolas laikā ļoti patika spēlēt kameransamblī. Pēc vidusskolas beigšanas Laine devās uz iestājeksāmeniem J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Mūzikas teorijas nodaļā, taču īsi pirms iestājeksāmenu sākuma Laine saprata, ka nav ne pareizā specialitāte, ne īstais laiks studijām, un tā uz neilgu laiku studijas augstskolā tika atliktas.

Tad sekoja piedāvājums strādāt Kuldīgas mūzikas skolā, kas sākumā bija gana satraucoši. Vienlaicīgi ar darba uzsākšanu Kuldīgā Laine iestājās Mūzikas akadēmijā, šoreiz savā specialitātē – vijoļspēles programmā. Bet no mūzikas teorijas Laine nekur tālu netika. Viņa absolvēja Latvijas Mūzikas akadēmiju divās specialitātesVijoles spēles pedagogs un Mūzikas teorijas priekšmetu pedagogs. Par Laini gribas teikt: Mazs cinītis gāž lielu vezumu, jo apvienot studijas ar darbu Kuldīgā nemaz nebija viegli, īpaši pēdējā studiju gadā. Bet Lainei noteikti palīdzēja viņas atbildības sajūta un laika plānošana. Laine vienmēr atrod laiku iesaistīties dažādos skolas koncertos un pasākumos, kur bieži mūs priecē ar savu vijoļspēli.

Par saviem hobijiem Laine stāsta aizraujoši. Viņai patīk spēlēt klavieres, vienkārši piesēsties pie instrumenta un spēlēt savam priekam. Dziedāt – šis ir Laines hobijs jau no bērnības. Lainei ir ļoti skaista balss, tāpēc dziedāšana katru reizi nāk no sirds un ar prieku. Laine aktīvi kalpo Aizputes baptistu baznīcā muzikālā kalpošanā, dziedot korī, spēlējot un darbojoties ar bērniem svētdienas skolā. Laines vasaras periods paiet darbojoties dažādās kristīgās nometnēs.

Kas spēj sagādāt prieku? Ģimene, draugi. Cilvēku sabiedrība sarunas, smiekli. Vērtīgi pavadīts laiksLaines vājība ir grāmatas, pavārgrāmatas, ēst gatavošana. Kustības, sports, riteņu izbraucieni.

Kolēģi par Laini saka: Lainei piemīt optimisms, pozitīvisms un vieglums, tajā pat laikā arī precizitāte un kārtība! Jauna un mūsdienīga skolotāja. Vienmēr atbildīgi gatavojas savām mācību stundām, lai tās būtu interesantas un radošas. Nekad neatsaka veikt dažādus papildus darbiņus. Ļoti maiga, sirsnīga un sievišķīga personība. Ar Laini vienmēr ir jauki un patīkami būt kopāgan darba apstākļos, gan brīvajā laikā. Šķiet, visām bēdām un likstām tiek pāri ar savu smaidu un labestību. Mazs cilvēciņš ar lielu sirdi.

 

Mūsu jubilāri 🔔

6. augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas taustiņinstrumentu nodaļas vadītāja, klavieru spēles skolotāja un koncertmeistare Līga Saulgrieze.

Līga ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Līga ir uzaugusi ļoti muzikālā ģimenē, kur kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem ir muzicējusi jau kopš pašas bērnības. Līga atceras, ka bērnībā viņai ļoti patikusi vijole, sākotnēji pat tika imitēta vijoles spēle ar parastu koka dēlīti. Tā kā mamma ir vijoles spēles skolotāja, tad Līgai jau bērnībā tika sagādāta pavisam maza vijolīte, kuru tad Līga mēģināja mācīties spēlēt. Diemžēl tas beidzās ar to, ka mazais instruments netīši tika nomests uz zemes kā rezultātā saplīsa. Tomēr šis instruments joprojām ir ļoti mīļš. Protams, likumsakarīgi, ka Līgai bija jāmācās mūzikas skolā, jo to darīja visi ģimenes locekļi. Instrumenta izvēli noteica vecmāmiņa. Tā kā ģimenē jau bija pārstāvēti tādi instrumenti kā čells, vijole un mežrags, tad ģimenes ansamblim vēl bija nepieciešams koncertmeistars. Un tā Līga nokļuva pie klavierēm.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Līga devās uz Ventspils Mūzikas koledžu, lai turpinātu iesākto muzikālo izglītību. Studiju laiks Ventspilī nebija nemaz tik viegls. Pēc 1. kursa Līga no mūzikas koledžas gribēja izstāties ar plānu strādāt par šuvēju, jo ar to varētu nopelnīt iztiku. Taču, pēc pārdzīvojumu un asaru pilnas sarunas ar savu klavieru skolotāju, Līga tomēr izvēlējās turpināt iesākto mūzikas ceļu.

Pēc mūzikas koledžas absolvēšanas sekoja neliela pauze studiju ceļā, bet nevarētu teikt, ka atpūtas mirklis bija liels, jo diezgan ātri parādījās pirmie darba piedāvājumi. Pirmais darba piedāvājums strādāt par klavieru skolotāju nāca no Kolkas mūzikas skolas, bet mērojamais ceļš no Kuldīgas uz Kolku bija ļoti neērts ar 4 autobusiem, tad nu šis darba piedāvājums netika pieņemts. Tomēr pavisam ātri uzradās jau kamais darba piedāvājums no Valdemārpils mūzikas skolas. Izrādījās, ka arī šajā skolā bija nepieciešams klavieru pedagogs. Tā nu Valdemārpilī arī uzsākās Līgas pedagoga darba gaitas. Valdemārpilī tika nostrādāti 3 gadi, paralēli darbam tika uzsāktas neklātienes studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Pēc tam Līga saņēma uzaicinājumu no M. Rozītes strādāt Kuldīgas mūzikas skolā. Kā jau daudziem jaunajiem pedagogiem, sākums savā mūzikas skolā kā pedagogam bija mulsuma pilns, jo grūti aptvert, ka bijušie skolotāji nu jau ir kļuvuši par kolēģiem. Un tad seko pārdomas: Kā tad lai uzrunā šos skolotājus? Uz tu vai uz jūs? Bet kolēģi Līgu ļoti ātri un viegli pieņēma kolektīvā. Vienmēr varēja jautāt pēc padoma un palīdzības, kas darbu mūzikas skolā padarīja vieglāku un patīkamu. Nu jau Kuldīgas mūzikas skolā nostrādāti gandrīz 20 gadi un jāsaka, ka Līga ir viena no radošākajām un aktīvākajām skolas skolotājām. Līga ir viena no vispārējo klavieru festivāla Notici sev!organizatorēm, Līga ir arī pedagogu vasaras koncertu idejas autore un organizatore. Ļoti aktīvi iesaistās dažādu radošo ideju plānošanā un īstenošanā. Nu jau gadu veiksmīgi un ar lielu atbildības sajūtu vada taustiņinstrumentu nodaļu, kur ne tikai aktīvi seko līdzi mācību procesam, bet arī rūpējas par saviem nodaļas pedagogiem, organizējot tiem kopīgus atpūtas izbraucienus.

Radoša Līga ir ne tikai skolā, bet arī savā ģimenē. Ne reizi vien viņa izaicina savus ģimenes locekļus doties kopīgā pārgājienā vai izbraucienā pa novadu. gas māsa Baiba saka: Nav viegli mūs visus piedabūt šiem kopīgajiem pasākumiem, bet, kad esam ļāvušies, tad tie vienmēr ir un paliek atmiņām bagāti. Piemēram, vienreiz pēc pārgājiena visiem sagribējās pusdienas. Gribējām kartupeļus un kādu gaļas gabaliņu. Diemžēl veikalā kartupeļus neatradām, bet Līga teica, ka no plāna nedrīkst atkāpties ja reiz veikalā nevar atrast ierastos kartupeļus, tad jāņem tādus, kādi ir, kas šajā gadījumā bija kūciņas, ko dēvē par kartupeļiem. Tā nu pusdienās mums bija kartupeļu kūciņas, kotletītes un marinēti gurķīši. Nevieni ģimenes svētki nav iedomājami bez Līgas ceptajām kūkām. Ģimenei Līgas dzīvē ir liela nozīme, jo no tās mantota arī viena no Līgas dzīves pamatvērtībām ticība Dievam.

Kas spēj sagādāt prieku?

Dzīves baudīšana spēt noķert un aptvert katru patīkamo dzīves mirkligan dabā, gan tiekoties ar cilvēkiem.
Sarunas ar cilvēkiem, patīk strādāt komandā.
Ciemiņu uzņemšana un sagaidīšana prieku sagādā būt viesmīlīgai.
Gatavošanās process dažādiem koncertiem, radošiem pasākumiem, pēc kuriem var baudīt gandarījuma sajūtu par paveikto.
Grāmatu lasīšana.
Ēst gatavošana ja atļauj laiks, patīk eksperimentēt virtuvē, izmēģināt jaunas lietas.
Ļoti patīk braukt ar mašīnu.
Dažādi rokdarbi, piemēram, apsveikumu (kartiņu, dāvaniņu) gatavošana.
Dārza darbi prieks rodas no jebkura iestādītā un izaugušā sīpoliņa/ķiplociņa, jo tas taču ir savs!

Kolēģi par Līgu saka: Sirsnības un labestības iemiesojums. No viņas strāvo miers nejūt ne satraukumu, ne stresu. Ļoti profesionāla pedagoģe, kura nevienam neliegs padomu un nekautrēsies pajautāt, ja pašai būs nepieciešama palīdzība. Līga nevar nosēdēt mierīgi bez darba mazs nemiera gariņš viņu tirda, kas vienmēr liek izdomāt kaut ko jaunu. Galva vienmēr ir pilna ar superīgām radošām idejām, kuras bieži tiek realizētas. Vienmēr perfekta visu darbu izpildē gan tiešajā skolas darbā, gan visos sabiedriskajos darbos, kurus Līga bieži veic lielā skaitā. Izcila koncertmeistare otra tāda skolā nav, ideāli jūt solistu un palīdz tam. Līga ir cilvēks ar zelta rokām un briljanta dvēseli, ko ikdienā bauda ikviens no mums draudzīgās sarunās, ar jauku humora devu. Līgai nepastāv jēdziens nav laika. Līga visu dara ar apbrīnojamu mieru, pacietību, optimismu un milzīgu apņēmību. Līga prot palīdzēt, mierināt un uzmundrināt. Līga ir skolas dvēsele!

 

 

 

Mūsu jubilāri 🔔

3. augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas klarnetes spēles skolotājs Uldis Kleinbergs.

Uldis ir dzimis Kuldīgā. Ģimenē ar mūziku nebija nekādu saistību, līdz ar to pirmā saskarsme ar mūziku Uldim bija bērnudārzā. Tur arī viņam ieteica doties uz mūzikas skolu. Mācības mūzikas skolā Uldis uzsāka, izvēloties klavieres par savu specialitātes instrumentu. Saprotot, ka šis nebūs īstais instruments, skolas direktore no klavierēm Uldi pārcēla uz kora klasi, un kā obligāto instrumentu pievienoja šaminstrumentu. Jāsaka, ka arī tur nemaz tik ātri nevarēja tikt pie sava īstā instrumenta. Pusgada laikā skolotājs Č. Bura lika apgūt vairākus pūšaminstrumentus –  vispirms altu, pēc tam mežragu un tikai tad nonāca līdz klarnetei, kas tad arī palika kā galvenais instruments. Uldis pabeidza mūzikas skolu divās specialitātēs. Lielāku interesi un sapratni par mūziku Uldis aptvēra, mācoties pēdējā klasē, pēc kuras, tad priekšā bija izvēle, uz kuru mūzikas vidusskolu doties. Liepāja, Ventspils – neviena no šīm Uldi neuzrunāja, savukārt ped. Č.Bura Uldim bija stāstījis par Jelgavas mūzikas vidusskolu. Un tā arī pēc skolotāja ieteikuma Uldis iestājās J.Ozoliņa Jelgavas mūzikas vidusskolā. Bija vēl viena studiju opcija mācīties Aizupes meža tehnikumā par mežsargu, bet mūzika tomēr guva uzvaru.

Mācoties vidusskolā, līdzās specialitātei Uldis dziedāja kordiriģentu korī, kurā tika piesaistīti pūtēju puiši, un ne jau tāpat vien. Tā bija iespēja iegūt lielāku stipendiju. Ja pamatstipendija bija 7 rubļi, tad, dziedot korī, tā sasniedza 30 rubļus. Jāpiemin fakts, ka 1.kursa beigās vokālā pedagoģe gribēja Uldi novirzīt uz vokālistiem, tas īsti neizdevās, bet dziedāšana vēl aizvien ir tuvu esoša. Tāpat Uldis arī spēlēja skolas pūtēju orķestrī un skolas kamerorķestrī. Paralēli skolai Uldim bija iespēja spēlēt Jelgavas bigbendā J. Romanovska vadībā, savukārt pirmās darba iespējas bija spēlējot Jelgavas diksilendā V.Dumpja vadībā.

Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas turpmākais ceļš veda uz Latvijas Valsts Konservatoriju, taču studijas tā īsti nemaz nebija iespēja iesākt, jo Uldi iesauca armijā, dienējot Piebaltijas kara apgabala štāba pūtēju orķestrī Rīgā. 1991.gadā septembrī Uldis beidza dienēt, tas bija satraucošs un izšķirošs laiks Latvijai. Daudz lietas mainījās arī Ulda dzīvē. Bija iespēja atgūt ģimenes īpašumus un uzsākt saimniekošanu laukos, tāpēc studiju laiks netika atcelts pavisam, bet gan nedaudz pārcelts.

Ulda darba pieredze ir gana liela, plaša un daudzpusīga, strādājot zāģētavā par štelleri – lentzāģu operatoru, Kuldīgas rajona padomē, strādājot par šoferi, VSAC Kurzemes filiālē Gudenieki” – par saimnieciskās daļas vadītāju. Vasaras periodā strādājis arī Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes mežniecības ugunsdzēsēju Depo par ugunsdzesēju, un paralēli tika uzsākts darbs arī Kuldīgas mūzikas skolā. Uzaicinājums strādāt mūzikas skolā jau bijis arī ātrāk, taču visam savs laiks. Kā saka Uldis: “Viss pārējais nomests malā, un nu palicis ir darbs mūzikas skolā un savā paša saimniecībā.”

Vairākus gadus Uldis ir dziedājis arī kamerkorī “Rāte”. Nozīmīga vieta Ulda dzīvē ir ticība Dievam, kalpojot Kuldīgas baptistu draudzēgan dziedot korī, gan spēlējot klarneti. Ulda aizraušanās un hobijs ir seno un antīko smago mašīnu restaurācija. Visu, kas nepieciešams saimniecības vajadzībām, Uldis ar savām rokām sameistaro pats – gan tehniku, gan siena šķūni. Ja kaut kas nav saprotams, Uldim patīk lasīt un izzināt, lai sasniegtu rezultātu.

Kas sagādā prieku? Kopēja muzicēšana – korī, kameransamblī, kamerorķestrī. Prieku sagādā tas, ka var pats ar savām rokām izdarīt gandrīz visu, gūstot jaunu pieredzi un zināšanas, un beigās redzēt arī gala rezultātu. Uldis pats par sevi saka: “Nevaru uz vietas nosēdēt!”

Kolēģi par Uldi saka: “Uldis ir lielu darbu darītājs. Dara visu precīzi, neatlaidīgi un ļoti radoši. Arī kā audzēkni viņu atceros – kārtīgs, vienmēr izdarījis mājas darbu, spēja pabeigt skolu divās specialitātes. Uldis ir jauks un atsaucīgs kolēģis, bieži cienā mūs ar lauku gardumiem – āboliem, bumbieriem. Uldis ideāli prot plānot savu laiku.

 

Mūsu jubilāri 🔔

29.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas ģitāras spēles skolotājs Harijs Krūskops.

Harijs ir dzimis un audzis Rīgā, kur ieguva arī pamatizglītību. Paralēli dzīvei Rīgā daudz laika Harijs pavadīja, dzīvojot arī Ventspilī, un vidusskolas izglītība tika iegūta tieši tur.

Ceļš līdz mūzikai ir interesants. Harija vecāki ir cieši saistīti ar mūziku, tāpēc arī mājās ir skanējusi un joprojām skan dažādu žanru mūzika. Tētis, būdams profesionāls sitaminstrumentu mūziķis, ielicis pamatus bungu spēlē. Savukārt ģitāras spēli, sākotnēji spēlēdams pats savam priekam, Harijs apguvis jau profesionālā līmenī. Mūzikas skolas periods Harija dzīvē ir izplicis, jo pats nav gribējis tajā mācīties, un vecāki arī nav uzstājuši, taču, laikam ejot, nekur no mūzikas tālu nav varējis aiziet. Dzīvojot Ventspilī, ne reizi vien ejot garām Ventspils mūzikas vidusskolai, tas klusais sapnis un vēlme iekšēji bijusi: “Es arī gribētu šeit mācīties. Vēlme tika arī īstenota un vēl vairākHarijs Ventspils mūzikas vidusskolu ir absolvējis divas reizes. Vispirms mācoties ģitārspēli un pēc tam basģitāru “Ritma mūzikas un mūzikas tehnoloģiju nodaļā”. Tieši basģitāru Harijs sauc par savu instrumentu.

Latvijas Nacionālajai Operai arī ir liela nozīme Harija dzīvē. Vispirms tāpēc, ka tur strādā Harija vecāki, bet arī tāpēc, ka pirmā darba vieta tajā ir arī Harijam pašam, strādājot skatītāju apkalpošanas daļā.

Paralēli studijām un darbam Harijs spēlē vairākās grupās. Kā saka pats Harijs: “Mēs spēlējam aktuālu mūziku.” Ar grupu Sestra  gada beigās tiks izdots albums. Jāmin arī grupas Snakes on the plane un Mur.

Jau pāris gadus Harijs strādā arī mūsu skolā, kur ļoti atbildīgi un ar prieku nodod zināšanas mūsu audzēkņiem. Priecājamies viņu uzņemt savā kolektīvā un ceram, ka tikšanās klātienes mācībā ļaus vēl vairāk iepazīt Hariju caur sarunām, koncertiem un vienkāršās ikdienas sadzīves.

Kas spēj sagādāt prieku? Peldēšana, ar kuru līdz 14 gadu vecumam Harijs nodarbojies profesionāli, startējot sacensībās. Tagad vienkārši to izbauda kā skaistu dzīves sastāvdaļu. Makšķerēšana. Miers – kad apkārt nav neviena kompānija, kad var atpūsties savās mājās un izbaudīt mieru sev apkārt. Rakstīt ziku savam priekam un savai grupai. Prieku sagādā arī koncerti ar grupu, īpaši jau tagad, kad var atkal atgriezties uz skatuves un muzicēt kopā ar citiem mūziķiem. Prieku sagādā darīt to, kas patīk. Prieku sagādā dzīvot Latvijā. No tās es negribu ne aizbraukt, ne to pamest, ne atteikties no tās,saka Harijs.

Kolēģi par Hariju saka: Mūsdienīgs skolotājs, kurš ļoti labi saprotas ar saviem audzēkņiem. Lai arī tikšanās klātienē ar Hariju nesanāk bieži, katrā tikšanās reizē ar Hariju ir patīkami parunāt. Viņš vienmēr painteresējas par darāmajiem darbiem aktīvi seko līdzi mācību procesam. Harijs ir ļoti atsaucīgs, un kolektīvā ienes jauneklīgu, pozitīvu enerģiju!

 

 

Mūsu jubilāri 🔔

19.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas trompetes spēles skolotāja Maija Lāce.


Maija ir dzimusi un augusi Ziemeļvidzemē, Burtniekos,Valmieras novadā. Pirmos mūzikas pamatus apguvusi ģimenē. Tētis bija Burtnieku pūtēju orķestra diriģents, līdz ar to likumsakarīgi, ka mūzika bija ļoti tuvu arī mājās. Maijas pirmais instruments bija akordeons, taču apstākļu sakritības dēļ instruments tika nomainīts uz trompeti. Izvēlēties trompeti nebija grūti, jo tētis un māsa jau to spēlēja.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Maija ļoti mērķtiecīgi devās uz Rīgu, lai turpinātu studijas Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Paralēli mācībām vidusskolā Maija sāka strādāt Operetes teātra orķestrī, savukārt pedagoģisko darba pieredzi ieguva strādājot Rīgas 6. vidusskolā. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Maija turpināja mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot gan bakalaura, gan vēlāk arī maģistra grādu.

Vēlāk dzīve uz neilgu laiku aizveda uz Spāniju. Savukārt, atgriežoties Latvijā, darba iespējas pavērās Ventspilī. Sākumā gan tikai Maijas vīram, vēlāk arī Maijai pašai. Un tā jau deviņus gadus Ventspils ir mājas visai ģimenei. Maija strādā Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Ventspils sākumskolā.  Darbs ar bērniem tā ir liela atbildība un uzdevums, taču tajā visā ir liels dzīvesprieks. Kā saka Maija: “Esot kopā ar bērniem, mācību procesā man patīk acīmredzamie darba augļi.

Jau pāris  gadus Maija mēro ceļu uz Kuldīgu, lai mācītu trompeti mūsu skolas audzēkņiem, kā arī labprāt piedalās pedagogu koncertos. Maija ar prieku saka: “Man ļoti patīk Kuldīga un mūzikas skola!” Priecājamies, ka Maija ir mūsu skolas skolotāja un kolēģe.

Kas sagādā prieku? Dabas skaistums, jūra, peldēšana, šī gadjaunatklājums – distanču slēpošana. Ļoti patīk veltīt laiku ēdienu gatavošanai, un vēl vairāk prieka sagādā ēdiena baudīšana. Tajā procesā nedrīkst būt nekāda steiga un apkārtējie traucēkļi. Prieku sagādā ceļošana, būt kopā ar ģimeni. Pēdējo piecu gadu laikā dzīves prieka atklājums ir dzīvnieki, patīkami obligātās ikdienas pastaigas ar suni.

Kolēģi par Maiju saka: Steiga nav Maijas būtībā, bet gan pilnīgs, nesatricināms miers. Vērojot Maiju, šķiet var teikt, dzīvē neko nevar nokavēt. Maija ir optimiste, satiekot vienmēr smaidīga un gatava atvēlēt laiku, pārmijot kaut vai dažus vārdus. Nekad neatteiksies no kafijas. Liela Kuldīgas kafejnīcas Marmelādecienītāja, šķiet, ne reizi neaizbrauc no Kuldīgas, kamēr nav iegādājusies gardās Marmelādes smalkmaizītes. Maijai vienmēr viss ir iespējams.

 

Nāc mācīties E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā!

Informācija par uzņemšanu 2021./2022. mācību gadam.

 

 

 

Pieteikuma anketa:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScPuZres7hE9Vns3Glq8mmhbJibPxewTC_4q4OhRR0-YaBhYw/viewform?usp=sf_link 

 

Audzēkņu uzņemšana šādās specialitātēs:

*klavierspēle

*akordeona spēle

*vijoļspēle

*čella spēle

*ģitāras spēle

*kora klase

*sitaminstrumentspēle

*pūšaminstrumentspēle – trompete, flauta, klarnete, saksofons

 

Sīkāka informācija par iestājpārbaudījumiem, zvanot 25631897 vai rakstot: andra.zvejniece@kuldiga.lv