Mūsu jubilāri 🔔

Šodien, 11.janvārī, dzimšanas dienu svin mūsu skolas direktore, kora klases pedagoģe un diriģente Andra Zvejniece.

Andra ir dzimusi Ventspilī, bet dzimtā pilsēta, kur izdzīvota  skaistā bērnība un jauniešu gadi, ir Kuldīga. Mūzikas ceļa sākums nemaz nebija tik viennozīmīgs un pašsaprotams, kā tas varētu šķist, ja mamma ir mūzikas skolas skolotāja. Kad pienāca gadi, kad vajadzēja iestāties mūzikas skolā, mammas centieni uzrunāt meitu mācīties mūzikas skolā bija neveiksmīgi. Taču tad notika brīnumsdeviņu gadu vecumā Andra tomēr apņēmās sākt mācības mūzikas skolā. Bija vairāki argumenti, kāpēc, bet galvenais – dziedāšana korī ar iespēju tikt uz ārzemēm. Taču, domājot par instrumentu, kuru apgūt, Andra bija iedomājusies mācīties koncertkokli, vēl bija variants par flautu, bet galu galā tā bija kora klase, kurā Andra mācījās, un caur kuru arī realizējās sākuma sapņi, jo ar kori Cantus bija gan dziedāšana korī, gan ceļošana, gan ārzemju braucieni.  Mūzikas skolas dzīve nav tikai par mācīšanos, mūzikas skola ir stāsts par draudzību, tāpēc ataust atmiņā mirkļi, kuri tika pavadīti uz mūzikas skolas trešā stāva koka trepēm kopā ar Klāvu Svilpi un Andri Treimani, tās bija sarunas, smiekli un šokolāde Manija. Skolotāji?  Man patika visi mani skolotāji – Daiga Šmēdiņa, Stella Pavloviča, Maruta Rozīte, saka Andra.

Spilgti atmiņā palikuši kora klases Ziemassvētku eglītes pasākumi. Tie bija katru gadu – liecību izdošana, “groziņu – našķi”, fotogrāfēšanās. Fotogrāfēšanās bija neiztrūkstoša, tāpēc no Rozītes to esmu aizguvusi, ka vienmēr visu vēljoprojām fotogrāfēju, lai atcerētos, lai piefiksētu notikums.

Konkrēts mirklis nav zināms, bet Andra skaidri zināja, ka vēlas mācīties un kļūt par dziedātāju, tāpēc vēlējās turpināt izglītības ceļu E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. Taču tajā gadā vokālistus neuzņēma, bet uzņēma diriģentus, un tā turpmākos gadus Andra izglītojās mūzikas vidusskolā diriģēšanas klasē. Liepājas laiks deva iespēja sevi parādīt kā sevi pašu. Andra bija mūzikas vidusskolas prezidente, organizējot visus pasākumus – sadraudzības pasākumus ar citām mūzikas vidusskolām Latvijā. Izveidojās labas attiecības ar visiem gan ar pedagogiem, gan ar kursabiedriem, tam visam pamatā bija laba komunikācija un vēlme darīt.

Vidusskolas jauktais koris lika saprast un atzīt to patikšanu pret diriģēšanu un kormūziku, tas ļāva satvert  mirkli. Pēc vidusskolas absolvēšana turpinājās izglītošanās Rīgā, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studiju laiks bijis daudzveidīgs. Lielu ietekmi deva jauktais koris Inta Teterovska vadībā, tas bija kā iedvesmas avots, lai domātu par diriģēšanu kā turpmāko profesiju. Bija sava veida cīņa ar sevi un dilemma ar “es negribu būt par diriģenti, lai būtu kāda priekšā, lai izdabātu” starp to nesatveramo sajūtu, ko izjūt iekšēji, ka tas ir tas ceļš, pa kuru ir jādodas, lai to pilnveidotu un iepazītu pa īstam. Jau studiju laikā Andras pirmā darba vieta  bija Natālijas Draudziņas ģimnāzija, kurā vadīja jauniešu kori. Tā bija pozitīva pieredze. Lielu pieredzi ieguva dziedot korī Ave Sol U. Kokara un A.Veismaņa vadībā. Profesionāls kolektīva, kurā pilnībā varēja izbaudīt profesionāla kora darbību, redzēt diriģentu darbu un atdevi. Tāpat savs devums ir dots Rīgas Doma kora skolā, kurā Andra darbojās ar 4-5 gadu veciem bērniem, lai viņus sagatavotu iestājeksāmeniem mūzikas skolā.

Nozīmīgs ir bijis 2009. gads. Tas gads ir bijis ar vairākiem jauniem sākumiem un skaistiem panākumiem, atklājumiem, piedzīvojumiem, pieredzēm un galvenais, ka neviens no tiem nav beidzies pat tad, ja Andras ceļš ir turpinājies citā virzienā. Ir ielikts pamats un ir labi, ka iesāktajam ir turpinājums. Kas tad bija šie nozīmīgie notikumi? Darbs par skolotāju  Ādažu Brīvā Valdorfa skolā. Izveidots jauniešu koris “Mundus”, Valdorfa skolas vecāku koris “Saknes”. Un šajā gadā tika izveidota vokālā grupa “Latvian Voices”. Katrs no šiem kolektīviem ir kā izauklēts bērns, ar kuru kopā pieaugts, iziets cauri grūtībām un sasniegtas virsotnes, un caur katru no šiem kolektīviem ir veidojusies Andras personība.

Nekad jau nav apstāšanās, tāpēc, pieņemot jaunu izaicinājumu un uzdevumu, Andra atgriezās Kuldīgā, lai strādātu par direktori Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā. Organiski un dabiski, pieņemot to, ko dzīve dod, tvert mirkli, lai būtu tur, kur jābūt. Ietekmēt to, ko ir iespējams ietekmēt, kā kapteinim turēt rokās kuģa stūri, lai kopā ar tā komandu dotos viena mērķa virzienā. Kā Andra saka: “Mani pedagogi ir mani kolēģi!”

Kas sagādā prieku? Satvert un atļauties izbaudīt bērnišķīgus priekus. Ziemā braukt ar ragaviņām no kalna. Ietērpties karnevāla tēlos un izbaudīt tā spožumu. Kopā ar cilvēkiem no sirds priecāties un smieties. Sirdi iejūsmina savu bērnu neatlaidīga cenšanās tiekties uz izdošanos. Jau kādu neilgu laiku prieku sagādā braukšana ar mašīnu. Andrai prieku sagādā sevi iepriecināt ar jauniem auskariem. Ziedi ir tie, kam vienmēr jāatrodas Andras tuvumā. Jūra, lai kāda tā būtu, tā vienmēr liek sirdij ietrīsēties un justies laimīgai. Un mākoņi…mākoņi ir tie, ko Andra pamanīs vienmēr un spēs tos redzēt un priecāties par to skaistumu. Ģimene – tas ir viss, kāpēc vispār būt! Prieku sagādā būt kora priekšā un satvert to mirkli, kad caur rokas mājienu ieskanas mūzika, un katrs dziedātājs ir pilns atdeves notvert mūzikas trauslumu un dziļumu. Tas viss ir par cilvēkiem. Cilvēkiem, kas Andras dzīvē veido patieso krāšņo rotu. Cilvēki, kas no sirds spēj otram pateikt “paldies”. Nav apstāšanās, nav tāds posms, kad kaut kas ir beidzies, ir nepārtraukta augšana.

Kolēģi par Andru saka: Andra – direktore – dzīvespriecīga, vienmēr acīs mirdz uguntiņa. Ar lielu ticību labajam. Andra ir ļoti neatlaidīga, centīga, prasīga pret sevi un citiem. Neatlaidība jau bija vērojama, kad Andrai, esot vēl mazai meitenei, bija īsā laikā jāsagatavo kora Cantus apjomīgā programma koncertbraucieniem. Andra mīl kārtību it visā. Pedantiski protokolē izrunāto. Cenšas izzināt, izprast, ar degsmi apgūst jauno. Uz inovācijām un mūsdienīgu skolas vidi vērsta personība. Emocionāla, sirsnīga, iejūtīga, laipna, līdzjūtoša, bet nebaidās teikt arī stingrus vārdus. Tas labi! Cenšas, lai visi skolā justos labi – gan bērni, gan kolēģi. Aktīvi iesaistās visu problēmu risināšanā, nekad neatteiks palīdzību. Patīk, ka Andra ir mūsu direktore! Viņa ir godīga – vispirms jau pret sevi un tad arī pret visiem citiem. Andra ir ļoti drosmīga un atvērta visam jaunajam, tajā pat laikā iekšēji sievišķīgi trausla un ļoti emocionāla. Līdzpārdzīvo par visiem un visu – gan priekus, gan bēdas. Andra lieliski prot klausīties un sadzirdēt, būt līdzās un atbalstīt. Draugs ar lielo burtu! Andra ir mūsu kolektīva sirds. Viņas smaids dod mieru un pārliecību tam, ka, lai kādi pārbaudījumi ceļā stātos, ar viņu mēs tos kopā pārvarēsim. Tas, cik ļoti viņa spēj mūs visus apvienot, ir neiedomājami! Mēs katrs esam ar savām īpašībām, niķiem un stiķiem, bet Andra spēj ar mums katru rast kopīgu valodu. Viņa ir cilvēks, kurš jūt līdzi katram. Ar Andru darba kolektīvs ir pārvērties par ģimeni. Vārds “Andra” sastāv tikai no pieciem burtiem, tomēr nevar izteikt, cik daudz emociju un atmiņu ir, domājot par viņu… Prieks Tevi pazīt! Andra, paldies Tev par visu! Mēs Tevi ļoti mīlam!

Daudz laimes dzimšanas dienā!

V Starptautiskais vokālistu konkurss “Gaismas dziesmas Kandavā 2021”

Priecājamies un lepojamies!

Sveicam Alisi Cini, Diānu Aņišinu un Alisi Ābolti ar panākumiem!

 

Decembra mēnesī E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas kora klases audzēknes piedalījās V Starptautiskajā vokālistu konkursā “Gaismas dziesmas Kandavā 2021”. Attālinātajā konkursā tika iesūtīti 197 video, kuros piedalījās 458 dziedātāji.

Kategorijā “Solisti 9 – 12 gadi – klasiskie dziedātāji” piedalījās Alise Cine (ped. M.Rozīte).

Kategorijā “Dueti 9 – 12 gadi – klasiskie dziedātāji” piedalījās Diāna Aņišina un Alise Cine (ped. M.Rozīte), iegūstot 1. vietu!

Kategorijā “Solisti 13 – 16 gadi – klasiskie dziedātāji” piedalījās Alise Ābolte (ped.M.Grigale), iegūstot 3. vietu!

Paldies pedagogiem Marutai Rozītei, Marutai Grigalei un koncertmeistarei Martai Ozoliņai!

Panākumi Starptautiskajā vokāli instrumentālajā konkursā “Christmas symphony”

 2021.gada 25. decembrī notika Starptautiskais vokāli instrumentālais konkurss “Christmas symphony” Kazahstānā. 

Konkursā piedalījās dalībnieki no Kazahstānas, Azerbaidžānas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas, Baltkrievijas, Serbijas un Latvijas.

Mūsu skolu konkursā pārstāvēja pūšaminstrumentu nodaļas – saksofona klases audzēkņi – 

Kategorija : IV solo 14-16 gadi Una Lorberga – I pakāpes laureāta diploms  Turpināt lasīt “Panākumi Starptautiskajā vokāli instrumentālajā konkursā “Christmas symphony””

Mūsu jubilāri 🔔

22.decembrī, dzimšanas dienu svin mūsu skolas čella spēles skolotāja un stīgu nodaļas vadītāja Baiba Jūrmale!

Baiba ir dzimusi, augusi un skolojusies Kuldīgā. Augot muzikālā ģimenē, pilnīgi likumsakarīgi, ka vecāki vēlējās, lai arī Baiba mācās mūzikas skolā. Instrumenta izvēle – čells  bija vecmāmiņas ziņā.  Kā bērnam apjausma par čellu jau nebija nekāda, tik laika gaitā, attīstot prasmes, tika atklāta arī instrumenta samtainā skaņa. Pirmais iespaids kā bērnam, ienākot mūzikas skolā, bija galvenās – lielās durvis. Iz skolas ikdienas dzīves, aizraujošākā nodarbe bija šļūkšana pa skolas trepēm, tas gan bija jādara uzmanīgi, lai skolas direktore nepamana vai arī skolas foajē spēlēt dažādas spēles, jāpiebilst, ka ar šādām nodarbēm klusumu bija grūti ievērot. Nevar nepieminēt trešā stāva “viruvītes telpu”, kur bija klases meiteņu satikšanās un sarunu vieta, dažkārt tā bija arī glābšanas vieta. Par mācību laiku domājot, nevar nepieminēt kora braucienus, kā arī stīdzinieku ansambļa pirmo ceļojumu ar lidmašīnu uz Gruziju. Absolvējot mūzikas skolu, izvēli par turpmāko izglītību nebija grūti izdarīt. Turpinot mācības Ventspils mūzikas vidusskolā, nonākot jaunā vidē pie citiem pedagogiem, piedaloties konkursos, čells kā instruments sāka iepatikties aizvien vairāk un nebija vairs šaubu par to, ka ir mērķtiecīgi jādodas tālāk instrumenta atklājumos.

Pēc Ventspilī pavadītā mācību laika pilnīgi loģiski bija studijas turpināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā. 2.kursā bija uzaicinājums un iespēja uz atsevišķām programmām spēlēt Liepājas simfoniskajā orķestrī, savukārt 4.kursā paralēli studijām Liepājas orķestris kļuva par  oficiāli pastāvīgu darba vietu līdz pat šim laikam. Akadēmijas laikā izveidojās stīgu kvartets “Consensus”, ar kuru ir bijusi dalība stīgu kvartetu konkursā Maskavā, kā arī Pirmā stīgu kvarteta konkursā Rīgā.

2004. gadā Baiba pieņēma vienu no savas dzīves izaicinājumiemuz vienu gadu doties uz Taizemi, lai strādātu par skolotāju privātā mūzikas koledžā, kā arī,atrodoties tur, spēlēja Taizemes filharmonijas orķestrī.

Šobrīd Baibas darba vieta ir Liepājas simfoniskais orķestris un paralēli jau 10 gadus viņa mēro ceļu uz Kuldīgas Mūzikas skolu, mācot jaunos čellistus, ir viena no skolas kamerorķesta vadītājām, kā arī stīgu insrumentu nodaļas vadītāja.

Neatdalāma no Baibas dzīves ir ticība Dievam, kalpojot Kuldīgas baptistu baznīcā, vadot kori, spēlējot čellu un vienkārši to izdzīvojot savā ikdienas dzīvē.

Kas sagādā prieku? Ceļošana – tai ir liela nozīme Baibas dzīvē. Daudz kas jau ir redzēts, bet šķiet, ka vēl daudz ko Baiba vēlētos redzēt. To arī mēs novēlam!Prieku sagādā gan mūzikas skolas, gan orķestra kolektīvs, jo darbā tiek pavadīta lielākā daļa dzīves, tāpēc ir prieks par kolosāliem cilvēkiem apkārt. Baiba pati ir cilvēks ar izcilu humora izjūtu, tāpēc prieku sagādā cilvēki, ar kuriem kopā var smieties, priecāties, muzicēt, darīt lietas, kas veido noskaņu un jaukus mirkļus.Viennozīmīgi Baibai prieku sagādā tomātu un puķu audzēšana. Jau agrā pavasarī parādās rosīgums, tiek sēts un pēc tam piķēti stādiņi. Un raža – par to priecājas visa ģimene, draugi un kolēģi. Baibas ikdienas nepieciešamība ir braukt ar auto, bet to nevar saukt tikai par nepieciešamību, tā ir arī viena no nodarbēm, kas sagādā prieku.

Kolēģi par Baibu saka: Humora pilna Baibiņa! Atsaucīga, izpalīdzīga. Vienkārša, piezemēta darbā ar mazajiem skolēniem. Augstas klases profesionāle! Baiba vienīgā no mums ikdienā “satiekas”ar augsto mākslu. Baiba ir apveltīta ar milzu pacietību, iejūtību, labestību. Visu dara bez steigas, bet ar mašīnu gan prot braukt ātri un droši. Baibai ir skaista un skanīga balss. Baibas klātbūtne vieš mieru, paļāvību un sirsnību. Baiba ir cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties. Baibu raksturo nosvērtība, laikā un vietā pateikts vārds. Baiba mūsu kolēģu pulciņā ir dzirkstele. Aktīva, enerģiska, apveltīta ar labu humora izjūtu un daudz radošām idejām, talantīga skolotāja un jauka kolēģe. Baiba šķiet nebaidās ne no kā, vienmēr ir gatava īstenot tādas idejas, uz kurām pat sākotnēji daudzi nemaz “neparakstās”. Viņa ir arī mūsu kolektīva fotogrāfe vislabāk prot iemūžināt visus nozīmīgos mirkļus no skolas sadzīves, svētkiem un citiem pasākumiem. Viņai patīk izzināt visu sev vēl nezināmo, “neieraudzīto”. Un par viņas skaisto čella spēli nemaz nesāksim runāt. Viņas spēlē mēs, kolēģi, varētu klausīties katru dienu!

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mūsu jubilāri 🔔

13.decembrī dzimšanas dienu svin mūsu skolas vijoļspēles skolotāja Mārīte Cinovska.

Dzimtā puse ir Liepāja, kur aizvadīta bērnība, jaunība, iegūta pirmā pamatizglītība un arī mūzikas izglītība, kas vēlāk tika turpināta E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Vijoļspēli apguva pie skolotāja Ludviga Bertovska. Vidusskolas mācību laikā spēlēja Liepājas mūzikas vidusskolas pedagogu simfoniskajā orķestrī vasaras koncerta ciklā “Liepājas vasara”, kā arī Liepājas teātra orķestrī. Ļoti patika spēlēt simfoniskajā orķestrī un vēl aizvien simfoniskā orķestra koncerti ir tuvi sirdij.

Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas darba sadalē nokļuva Kuldīgas mūzikas skolā. Visas savas zināšanas un lielo darba pieredzi Mārīte iegulda savos audzekņos, kas atspoguļojas audzēkņu konkursu sasniegumos – tie darba gados ir bijuši gana daudz. Noteikti jāpiemin arī vijolnieku ansamblis, kurš guvis augstus panākumus konkursos, kā arī koncertos guvis klausītaju atzinību.

Ne tikai mācību darbs, bet radošie pasākumi tika aizrautīgi organizēti – skolas karnevāli, Ziemassvētku ludziņas. Mārīte strādāja pie tā, lai bērni izteiksmīgi runātu savu lomu tekstus, dzejoļus. Mātes dienas koncerti, kur īpaši skaisti piemeklētas dzejas rindas katram muzikālam priekšnesumam. Viss, kas tiek organizēts, tas tiek darīts ar lielu rūpību, atbildību, viss tiek izdomāts līdz sīkākai detaļai.Savu vijolnieku ansambli absolventus ik pa laikam Mārīte saaicina uz kopīgu muzicēšanu, tas ir īpašs notikums gan absolventiem, gan pašai skolotājai.

Mārīte ieguldījusi un aizvien iegulda lielu darbu un laiku, lai slīpētu, slīpētu, slīpētu, līdz brīdim, kad rezultāts iemirdzas. Kā apliecinājums tam ir audzēkņi, kas absolvējot mūzikas skolu ir izvēlējušies mūzikas ceļu un šobrīd strāda profesionālajos simfoniskajos orķestros, tāpat audzēkņi, kas stradā par pedagogiem mūzikas skolā.

Mārītei ir līdzjūtīga sirds, viņa nepaies garām nevienam putniņam, dzīvnieciņam, ja tam būs vajadzīga palīdzība. Ja vien būtu iespēja, Mārīte tos visus ņemtu pie sevis, lai rūpētos.

rītes klasē viens plaukts atvelēts suvenīru kolekcijai – dažnedažādu izmēru vijolītēm, kas vairāku gadu garumā sakrātas. Tās attainotas gan kartiņās, gan zīmējumos, gan uz pildspalvām, zīmuļiem u.c.

Kolēģi par Mārīti saka: “Ļoti daudz un pamatīgi strādā. Īpaši, ja runa ir par vijolnieku stājas jautājumiem, tad tur mums visiem ir, ko mācīties. Aktiera talants, interesē viss par skolas absolventiem, presē vienmēr atrod un krāj rakstus par mūsu skolas dzīvi. Ļoti prasīga pret savu darbu un priecājas par citu kolēģu panākumiem. Bieži palīdz nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem un dzīvniekiem, zvanot uz labdarības telefoniem. Ļoti laba humora izjūta. Kad smejas, tad no visas sirds.

Daudz laimes dzimšanas dienā!