Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skola

2021./2022. mācību gada Zinību diena Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā notiks
1. septembrī skolas dārzā!

Plkst. 14.00

1. klases audzēkņiem (drīkst ierasties kopā ar vienu pavadošo personu)

Plkst. 15.00

2.-8. klašu audzēkņi (drīkst ierasties bez pavadošajām personām)

Ierasties uz Zinību dienas pasākumu drīkst tie audzēkņi:
•par kuriem līdz 1. septembra plkst. 12.00 uz e-pasta adresi muzikatesti@gmail.com ir iesūtīti apliecinājumi par testēšanos un ir negatīvs testa rezultāts. Ja testa rezultāts ir pieejams vēlāk, tad tas tiek ņemts līdzi drukātā formā vai uzrādāms mobilajā telefonā.
•kā arī tie, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ienākšana skolas telpās šajā dienā nenotiek!
Pirms ierašanās izvērtēt savu bērnu veselības stāvokli, sliktas pašsajūtas gadījumā – sazināties ar specialitātes skolotāju!
Lūgums arī ārtelpās iespēju robežās ievērot distanci!

9.augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas vijoles spēles un mūzikas teorijas priekšmetu skolotāja Laine Balode.

​Laine ir dzimusi Talsos. Savus pirmos trīs dzīves gadus Laine pavadīja Valdemārpilī, pēc tam ar ģimeni pārcēlās uz Dundagu, un vēl pēc pāris gadiem pārcēlās dzīvot uz Aizputi. Tieši Aizputē Laine ir ieguvusi pamatizglītību – gan vispārizglītojošās skolas, gan mūzikas skolas. Klausoties kristīgā radio mūzikas džinglu ar stīgu kvartetu, tas ļoti piesaistīja Laines uzmanību. Mūzikas instrumentu Laine izvēlējās pati. Viņai bija jāizdara izvēle starp trīs instrumentiem – vijoli, čellu un flautu. Flautu jau mācījās Laines draudzene, čellu tajā brīdī nebija iespēja apgūt, tā nu palika vijole, kas arī ir kļuvusi par Laines instrumentu.

​Turpmākais izglītības ceļš bija ar daudz jautājumiem. Apkārtējie cilvēki jau bija pamanījuši Lainē muzikālo talantu, un tie ieteica turpināt mācīties mūziku. Turpmākie četri gadi pagāja mācoties Ventspils mūzikas vidusskolā. Pamatspecialitāte bija vijole, taču teorijas priekšmetu pedagogi Lainē bija pamanījuši potenciālu tieši teorijas priekšmetos. Tā nu Laine nokļuva studentu grupā, kur padziļināti apguva mūzikas teorijas priekšmetus. Jau bērnībā Laine izveidoja mājās mācību klasi, sasēdinot visas savas rotaļlietas, lai tās izglītotu. Pamatskolas laikā Laine saprata, ka nākotnē būs skolotāja, tikai vēl nezināja, par kāda mācību priekšmeta skolotāju kļūs. Pirmā īstā skolotājas pieredze Lainei bija mācot savam kursam matemātiku. Tas gan nebija no tiem mācību priekšmetiem, kas ļoti patiktu, bet, pašai cītīgi izstudējot visu, kas nepieciešams, spēja palīdzēt arī saviem kursabiedriem. Vidusskolas laikā ļoti patika spēlēt kameransamblī. Pēc vidusskolas beigšanas Laine devās uz iestājeksāmeniem J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Mūzikas teorijas nodaļā, taču īsi pirms iestājeksāmenu sākuma Laine saprata, ka nav ne pareizā specialitāte, ne īstais laiks studijām, un tā uz neilgu laiku studijas augstskolā tika atliktas.

​Tad sekoja piedāvājums strādāt Kuldīgas mūzikas skolā, kas sākumā bija gana satraucoši. Vienlaicīgi ar darba uzsākšanu Kuldīgā Laine iestājās Mūzikas akadēmijā, šoreiz savā specialitātē – vijoļspēles programmā. Bet no mūzikas teorijas Laine nekur tālu netika. Viņa absolvēja Latvijas Mūzikas akadēmiju divās specialitātes – Vijoles spēles pedagogs un Mūzikas teorijas priekšmetu pedagogs. Par Laini gribas teikt: “Mazs cinītis gāž lielu vezumu,” jo apvienot studijas ar darbu Kuldīgā nemaz nebija viegli, īpaši pēdējā studiju gadā. Bet Lainei noteikti palīdzēja viņas atbildības sajūta un laika plānošana. Laine vienmēr atrod laiku iesaistīties dažādos skolas koncertos un pasākumos, kur bieži mūs priecē ar savu vijoļspēli.

​Par saviem hobijiem Laine stāsta aizraujoši. Viņai patīk spēlēt klavieres, vienkārši piesēsties pie instrumenta un spēlēt savam priekam. Dziedāt – šis ir Laines hobijs jau no bērnības. Lainei ir ļoti skaista balss, tāpēc dziedāšana katru reizi nāk no sirds un ar prieku. Laine aktīvi kalpo Aizputes baptistu baznīcā muzikālā kalpošanā, dziedot korī, spēlējot un darbojoties ar bērniem svētdienas skolā. Laines vasaras periods paiet darbojoties dažādās kristīgās nometnēs.

​Kas spēj sagādāt prieku? Ģimene, draugi. Cilvēku sabiedrība – sarunas, smiekli. Vērtīgi pavadīts laiks. Laines vājība ir grāmatas, pavārgrāmatas, ēst gatavošana. Kustības, sports, riteņu izbraucieni.

​Kolēģi par Laini saka: “Lainei piemīt optimisms, pozitīvisms un vieglums, tajā pat laikā arī precizitāte un kārtība! Jauna un mūsdienīga skolotāja. Vienmēr atbildīgi gatavojas savām mācību stundām, lai tās būtu interesantas un radošas. Nekad neatsaka veikt dažādus papildus darbiņus. Ļoti maiga, sirsnīga un sievišķīga personība. Ar Laini vienmēr ir jauki un patīkami būt kopā – gan darba apstākļos, gan brīvajā laikā. Šķiet, visām bēdām un likstām tiek pāri ar savu smaidu un labestību. Mazs cilvēciņš ar lielu sirdi.”

 

6. augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas taustiņinstrumentu nodaļas vadītāja, klavieru spēles skolotāja un koncertmeistare Līga Saulgrieze.

​Līga ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Līga ir uzaugusi ļoti muzikālā ģimenē, kur kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem ir muzicējusi jau kopš pašas bērnības. Līga atceras, ka bērnībā viņai ļoti patikusi vijole, sākotnēji pat tika imitēta vijoles spēle ar parastu koka dēlīti. Tā kā mamma ir vijoles spēles skolotāja, tad Līgai jau bērnībā tika sagādāta pavisam maza vijolīte, kuru tad Līga mēģināja mācīties spēlēt. Diemžēl tas beidzās ar to, ka mazais instruments netīši tika nomests uz zemes kā rezultātā saplīsa. Tomēr šis instruments joprojām ir ļoti mīļš. Protams, likumsakarīgi, ka Līgai bija jāmācās mūzikas skolā, jo to darīja visi ģimenes locekļi. Instrumenta izvēli noteica vecmāmiņa. Tā kā ģimenē jau bija pārstāvēti tādi instrumenti kā čells, vijole un mežrags, tad ģimenes ansamblim vēl bija nepieciešams koncertmeistars. Un tā Līga nokļuva pie klavierēm.

​Pēc mūzikas skolas beigšanas Līga devās uz Ventspils Mūzikas koledžu, lai turpinātu iesākto muzikālo izglītību. Studiju laiks Ventspilī nebija nemaz tik viegls. Pēc 1. kursa Līga no mūzikas koledžas gribēja izstāties ar plānu strādāt par šuvēju, jo ar to varētu nopelnīt iztiku. Taču, pēc pārdzīvojumu un asaru pilnas sarunas ar savu klavieru skolotāju, Līga tomēr izvēlējās turpināt iesākto mūzikas ceļu.

​Pēc mūzikas koledžas absolvēšanas sekoja neliela pauze studiju ceļā, bet nevarētu teikt, ka atpūtas mirklis bija liels, jo diezgan ātri parādījās pirmie darba piedāvājumi. Pirmais darba piedāvājums strādāt par klavieru skolotāju nāca no Kolkas mūzikas skolas, bet mērojamais ceļš no Kuldīgas uz Kolku bija ļoti neērts –ar 4 autobusiem, tad nu šis darba piedāvājums netika pieņemts. Tomēr pavisam ātri uzradās jau nākamais darba piedāvājums no Valdemārpils mūzikas skolas. Izrādījās, ka arī šajā skolā bija nepieciešams klavieru pedagogs. Tā nu Valdemārpilī arī uzsākās Līgas pedagoga darba gaitas. Valdemārpilī tika nostrādāti 3 gadi, paralēli darbam tika uzsāktas neklātienes studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

​Pēc tam Līga saņēma uzaicinājumu no M. Rozītes strādāt Kuldīgas mūzikas skolā. Kā jau daudziem jaunajiem pedagogiem, sākums savā mūzikas skolā kā pedagogam bija mulsuma pilns, jo grūti aptvert, ka bijušie skolotāji nu jau ir kļuvuši par kolēģiem. Un tad seko pārdomas: “Kā tad lai uzrunā šos skolotājus? Uz tu vai uz jūs?”​ Bet kolēģi Līgu ļoti ātri un viegli pieņēma kolektīvā. Vienmēr varēja jautāt pēc padoma un palīdzības, kas darbu mūzikas skolā padarīja vieglāku un patīkamu. Nu jau Kuldīgas mūzikas skolā nostrādāti gandrīz 20 gadi un jāsaka, ka Līga ir viena no radošākajām un aktīvākajām skolas skolotājām. Līga ir viena no vispārējo klavieru festivāla “Notici sev!”organizatorēm, Līga ir arī pedagogu vasaras koncertu idejas autore un organizatore. Ļoti aktīvi iesaistās dažādu radošo ideju plānošanā un īstenošanā. Nu jau gadu veiksmīgi un ar lielu atbildības sajūtu vada taustiņinstrumentu nodaļu, kur ne tikai aktīvi seko līdzi mācību procesam, bet arī rūpējas par saviem nodaļas pedagogiem, organizējot tiem kopīgus atpūtas izbraucienus.

​Radoša Līga ir ne tikai skolā, bet arī savā ģimenē. Ne reizi vien viņa izaicina savus ģimenes locekļus doties kopīgā pārgājienā vai izbraucienā pa novadu. Līgas māsa Baiba saka: “Nav viegli mūs visus piedabūt šiem kopīgajiem pasākumiem, bet, kad esam ļāvušies, tad tie vienmēr ir un paliek atmiņām bagāti. Piemēram, vienreiz pēc pārgājiena visiem sagribējās pusdienas. Gribējām kartupeļus un kādu gaļas gabaliņu. Diemžēl veikalā kartupeļus neatradām, bet Līga teica, ka no plāna nedrīkst atkāpties – ja reiz veikalā nevar atrast ierastos kartupeļus, tad jāņem tādus, kādi ir, kas šajā gadījumā bija kūciņas, ko dēvē par kartupeļiem. Tā nu pusdienās mums bija kartupeļu kūciņas, kotletītes un marinēti gurķīši.” Nevieni ģimenes svētki nav iedomājami bez Līgas ceptajām kūkām. Ģimenei Līgas dzīvē ir liela nozīme, jo no tās mantota arī viena no Līgas dzīves pamatvērtībām – ticība Dievam.

​Kas spēj sagādāt prieku?

​Kolēģi par Līgu saka: “Sirsnības un labestības iemiesojums. No viņas strāvo miers – nejūt ne satraukumu, ne stresu. Ļoti profesionāla pedagoģe, kura nevienam neliegs padomu un nekautrēsies pajautāt, ja pašai būs nepieciešama palīdzība. Līga nevar nosēdēt mierīgi bez darba – mazs nemiera gariņš viņu tirda, kas vienmēr liek izdomāt kaut ko jaunu. Galva vienmēr ir pilna ar superīgām radošām idejām, kuras bieži tiek realizētas. Vienmēr perfekta visu darbu izpildē – gan tiešajā skolas darbā, gan visos sabiedriskajos darbos, kurus Līga bieži veic lielā skaitā. Izcila koncertmeistare – otra tāda skolā nav, ideāli jūt solistu un palīdz tam. Līga ir cilvēks ar zelta rokām un briljanta dvēseli, ko ikdienā bauda ikviens no mums – draudzīgās sarunās, ar jauku humora devu. Līgai nepastāv jēdziens “nav laika”. Līga visu dara ar apbrīnojamu mieru, pacietību, optimismu un milzīgu apņēmību. Līga prot palīdzēt, mierināt un uzmundrināt. Līga ir skolas dvēsele!”

 

 

 

3. augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas klarnetes spēles skolotājs Uldis Kleinbergs.

Uldis ir dzimis Kuldīgā. Ģimenē ar mūziku nebija nekādu saistību, līdz ar to pirmā saskarsme ar mūziku Uldim bija bērnudārzā. Tur arī viņam ieteica doties uz mūzikas skolu. Mācības mūzikas skolā Uldis uzsāka, izvēloties klavieres par savu specialitātes instrumentu. Saprotot, ka šis nebūs īstais instruments, skolas direktore no klavierēm Uldi pārcēla uz kora klasi, un kā obligāto instrumentu pievienoja pūšaminstrumentu. Jāsaka, ka arī tur nemaz tik ātri nevarēja tikt pie sava īstā instrumenta. Pusgada laikā skolotājs Č. Bura lika apgūt vairākus pūšaminstrumentus –  vispirms altu, pēc tam mežragu un tikai tad nonāca līdz klarnetei, kas tad arī palika kā galvenais instruments. Uldis pabeidza mūzikas skolu divās specialitātēs. Lielāku interesi un sapratni par mūziku Uldis aptvēra, mācoties pēdējā klasē, pēc kuras, tad priekšā bija izvēle, uz kuru mūzikas vidusskolu doties. Liepāja, Ventspils – neviena no šīm Uldi neuzrunāja, savukārt ped. Č.Bura Uldim bija stāstījis par Jelgavas mūzikas vidusskolu. Un tā arī pēc skolotāja ieteikuma Uldis iestājās J.Ozoliņa Jelgavas mūzikas vidusskolā. Bija vēl viena studiju opcija – mācīties Aizupes meža tehnikumā par mežsargu, bet mūzika tomēr guva uzvaru.

Mācoties vidusskolā, līdzās specialitātei Uldis dziedāja kordiriģentu korī, kurā tika piesaistīti pūtēju puiši, un ne jau tāpat vien. Tā bija iespēja iegūt lielāku stipendiju. Ja pamatstipendija bija 7 rubļi, tad, dziedot korī, tā sasniedza 30 rubļus. Jāpiemin fakts, ka 1.kursa beigās vokālā pedagoģe gribēja Uldi novirzīt uz vokālistiem, tas īsti neizdevās, bet dziedāšana vēl aizvien ir tuvu esoša. Tāpat Uldis arī spēlēja skolas pūtēju orķestrī un skolas kamerorķestrī. Paralēli skolai Uldim bija iespēja spēlēt Jelgavas bigbendā J. Romanovska vadībā, savukārt pirmās darba iespējas bija spēlējot Jelgavas diksilendā V.Dumpja vadībā.

Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas turpmākais ceļš veda uz Latvijas Valsts Konservatoriju, taču studijas tā īsti nemaz nebija iespēja iesākt, jo Uldi iesauca armijā, dienējot Piebaltijas kara apgabala štāba pūtēju orķestrī Rīgā. 1991.gadā septembrī Uldis beidza dienēt, tas bija satraucošs un izšķirošs laiks Latvijai. Daudz lietas mainījās arī Ulda dzīvē. Bija iespēja atgūt ģimenes īpašumus un uzsākt saimniekošanu laukos, tāpēc studiju laiks netika atcelts pavisam, bet gan nedaudz pārcelts.

Ulda darba pieredze ir gana liela, plaša un daudzpusīga, strādājot zāģētavā par štelleri – lentzāģu operatoru, Kuldīgas rajona padomē, strādājot par šoferi, VSAC Kurzemes filiālē “Gudenieki” – par saimnieciskās daļas vadītāju. Vasaras periodā strādājis arī Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes mežniecības ugunsdzēsēju Depo par ugunsdzesēju, un paralēli tika uzsākts darbs arī Kuldīgas mūzikas skolā. Uzaicinājums strādāt mūzikas skolā jau bijis arī ātrāk, taču visam savs laiks. Kā saka Uldis: “Viss pārējais nomests malā, un nu palicis ir darbs mūzikas skolā un savā paša saimniecībā.”

​Vairākus gadus Uldis ir dziedājis arī kamerkorī “Rāte”. Nozīmīga vieta Ulda dzīvē ir ticība Dievam, kalpojot Kuldīgas baptistu draudzē – gan dziedot korī, gan spēlējot klarneti. Ulda aizraušanās un hobijs ir seno un antīko smago mašīnu restaurācija. Visu, kas nepieciešams saimniecības vajadzībām, Uldis ar savām rokām sameistaro pats – gan tehniku, gan siena šķūni. Ja kaut kas nav saprotams, Uldim patīk lasīt un izzināt, lai sasniegtu rezultātu.

​Kas sagādā prieku? Kopēja muzicēšana – korī, kameransamblī, kamerorķestrī. Prieku sagādā tas, ka var pats ar savām rokām izdarīt gandrīz visu, gūstot jaunu pieredzi un zināšanas, un beigās redzēt arī gala rezultātu. Uldis pats par sevi saka: “Nevaru uz vietas nosēdēt!”

​Kolēģi par Uldi saka: “Uldis ir lielu darbu darītājs. Dara visu precīzi, neatlaidīgi un ļoti radoši. Arī kā audzēkni viņu atceros – kārtīgs, vienmēr izdarījis mājas darbu, spēja pabeigt skolu divās specialitātes. Uldis ir jauks un atsaucīgs kolēģis, bieži cienā mūs ar lauku gardumiem – āboliem, bumbieriem. Uldis ideāli prot plānot savu laiku.”

 

​29.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas ģitāras spēles skolotājs Harijs Krūskops.

​Harijs ir dzimis un audzis Rīgā, kur ieguva arī pamatizglītību. Paralēli dzīvei Rīgā daudz laika Harijs pavadīja, dzīvojot arī Ventspilī, un vidusskolas izglītība tika iegūta tieši tur.

​Ceļš līdz mūzikai ir interesants. Harija vecāki ir cieši saistīti ar mūziku, tāpēc arī mājās ir skanējusi un joprojām skan dažādu žanru mūzika. Tētis, būdams profesionāls sitaminstrumentu mūziķis, ielicis pamatus bungu spēlē. Savukārt ģitāras spēli, sākotnēji spēlēdams pats savam priekam, Harijs apguvis jau profesionālā līmenī. Mūzikas skolas periods Harija dzīvē ir izplicis, jo pats nav gribējis tajā mācīties, un vecāki arī nav uzstājuši, taču, laikam ejot, nekur no mūzikas tālu nav varējis aiziet. Dzīvojot Ventspilī, ne reizi vien ejot garām Ventspils mūzikas vidusskolai, tas klusais sapnis un vēlme iekšēji bijusi: “Es arī gribētu šeit mācīties.” Vēlme tika arī īstenota un vēl vairāk – Harijs Ventspils mūzikas vidusskolu ir absolvējis divas reizes. Vispirms mācoties ģitārspēli un pēc tam – basģitāru “Ritma mūzikas un mūzikas tehnoloģiju nodaļā”. Tieši basģitāru Harijs sauc par savu instrumentu.

​Latvijas Nacionālajai Operai arī ir liela nozīme Harija dzīvē. Vispirms tāpēc, ka tur strādā Harija vecāki, bet arī tāpēc, ka pirmā darba vieta tajā ir arī Harijam pašam, strādājot skatītāju apkalpošanas daļā.

​Paralēli studijām un darbam Harijs spēlē vairākās grupās. Kā saka pats Harijs: “Mēs spēlējam aktuālu mūziku.” Ar grupu Sestra  gada beigās tiks izdots albums. Jāmin arī grupas Snakes on the plane un Mur.

​Jau pāris gadus Harijs strādā arī mūsu skolā, kur ļoti atbildīgi un ar prieku nodod zināšanas mūsu audzēkņiem. Priecājamies viņu uzņemt savā kolektīvā un ceram, ka tikšanās klātienes mācībā ļaus vēl vairāk iepazīt Hariju caur sarunām, koncertiem un vienkāršās ikdienas sadzīves.

​Kas spēj sagādāt prieku? Peldēšana, ar kuru līdz 14 gadu vecumam Harijs nodarbojies profesionāli, startējot sacensībās. Tagad vienkārši to izbauda kā skaistu dzīves sastāvdaļu. Makšķerēšana. Miers – kad apkārt nav neviena kompānija, kad var atpūsties savās mājās un izbaudīt mieru sev apkārt. Rakstīt mūziku savam priekam un savai grupai. Prieku sagādā arī koncerti ar grupu, īpaši jau tagad, kad var atkal atgriezties uz skatuves un muzicēt kopā ar citiem mūziķiem. Prieku sagādā darīt to, kas patīk. Prieku sagādā dzīvot Latvijā. “No tās es negribu ne aizbraukt, ne to pamest, ne atteikties no tās,”saka Harijs.

​Kolēģi par Hariju saka: “Mūsdienīgs skolotājs, kurš ļoti labi saprotas ar saviem audzēkņiem. Lai arī tikšanās klātienē ar Hariju nesanāk bieži, katrā tikšanās reizē ar Hariju ir patīkami parunāt. Viņš vienmēr painteresējas par darāmajiem darbiem – aktīvi seko līdzi mācību procesam. Harijs ir ļoti atsaucīgs, un kolektīvā ienes jauneklīgu, pozitīvu enerģiju!”

 

 

​23.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas vispārējo klavieru skolotāja un koncertmeistare Sanita Lugovska.

​Sanita ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Bērnudārzā muzikālā audzinātāja uzrunāja  Sanitas vecākus un  ieteica meiteni vest uz mūzikas skolu, lai attīstītu un pilnveidotu muzikālās dotības. Un tā jau no 5 gadu vecuma Sanita sāka mācīties mūzikas skolā. Sanita pati vēlējās spēlēt klavieres, taču  iestājeksāmenu komisija ieteica spēlēt vijoli. Mūzikas skolas laiks spilgti palicis prātā ar vijoles skolotāju V.Jūrmali, ansambļu skolotāju M.Cinovsku, ar M.Rozīti un kora braucieniem,koncertiem.

​Pēc mūzikas skolas beigšanas Sanita bija nolēmusi turpināt mācības vidusskolā ar mērķi kļūt par literatūras skolotāju, taču, draugu pamudināta, iestājās Rīgas Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā. Sanita pilnvērtīgi nodevās studiju laikam. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Sanita palika uz dzīvi Rīgā. Tomēr pēc vairākiem Rīgā pavadītiem gadiem, dzīve Sanitu atveda atpakaļ uz Kuldīgu, kur viņa sāka strādāt par mūzikas pedagogu Pelču speciālā internātskolā. Tā Sanitai ir bijusi ļoti liela pieredze gan kā pedagogam, gan kā cilvēkam. Tā ir bijusi vieta, kas izmaina dzīves uztveri, domāšanu, redzējumu. Tā ir bijusi vieta, kura iemāca redzēt vairāk nekā var redzēt, sajust dziļāk un tajā pašā laikā vienkāršāk. Vieta, kur mīlestība ir darbības vārds. Tā ir bijusi vieta, kas Sanitai kaut nedaudz, un, cik nu tas vispār ir iespējams, bet ir licis apjaust un iemācīties šos vārdus no Bībeles: “…ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, […] bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” /1.Korintiešiem 13:2/. Paralēli darbam Pelčos Sanita uzsāka studijas Liepājas Pedagoģiskajā Akadēmijā.

​Pāris gadus Sanitas dzīve aizritēja darba gaitās arī Austrijā, kur tika apgūta vācu valoda. Taču nu Sanitas darba vieta ir mūsu mūzikas skolā. Kā saka pati Sanita: “Kas var būt skaistāks par mūziku? Strādāt mūzikas skolā ir izredzētība. Tas ir, kas tāds, par ko kādreiz ir domāts, bet kas tagad ir realizējies!”

​Kas sagādā prieku? Ziedi – to dažādība un krāsas. Daba. Grāmatas, rokdarbi – adīšana. Prieku sagādā rosīšanās virtuvē – gan gatavojot ikdienas maltīti, gan gatavojot krājumus ziemai. Taču pāri šiem dzīves priekiem ir ceļošanas prieks, īpaši uz Vidusjūras  valstīm– Spāniju, Turciju, Grieķiju, Itāliju, Portugāli. Sanitai prieku sagādā valoda, tās skaņa, tāpēc laika gaitā ir apgūtas dažādas valodas – krievu, vācu, angļu, bet īpaši mīļa ir spāņu valoda.

​Kolēģi par Sanitu saka: “Sanita pie manis mācījās vijoli. Ļoti klusa, kautrīga, vienkārša. Taču viņa bija un joprojām ir mērķtiecīga. Vienmēr cenšas apgūt ko jaunu. Mīl bērnus – gan savējos, gan skolas,” tā saka Sanitas pirmā vijoles skolotāja un tagad kolēģe Velta Jūrmale.“Sanita ir gatava mācīties. Kad dara, tad no visas sirds un tik labi, cik vien iespējams. Sirsnīga, smaidīga, emocionāla, ar ļoti skaistu rokrakstu. Ļoti labi saprotas ar saviem audzēkņiem. Sanita ir ļoti atsaucīga, komunikabla, gatava palīdzēt, ja vien tas ir viņas spēkos.”