Šodien dzimšanas dienu svin mūsu skolas Vispārējo klavieru pedagogs Alvis Rubenis.
Alvis ir dzimis Kuldīgā, bet savus dzīves pirmos 9 gadus dzīvojis Jaunpiebalgā. Pirmā sastapšanās ar mūziku bija, piedaloties mazo vokālistu konkursā “Cālis”. Par to, ka paralēli vispārizglītojošai skolai, Alvim jāmācās mūzika, vecākiem šaubu nebija. Tētis bija tas, kas izvēlējās instrumentu – klavieres. Iespējams, tīri tehnisku iemeslu dēļ, jo instrumenta izmēra dēļ, tās nevar pazaudēt vai kaut kur atstāt, bet katrā ziņā mūzikas un instrumenta izvēle bija sākums diezgan garam ceļojumam, par kura īsto nozīmīgumu Alvis tagad var stāstīt ar pilnīgu pārliecību.
Vēlāk, kad ģimene pārcēlās dzīvot uz Kuldīgu, Alvis mūziku turpināja mācīties Kuldīgas mūzikas skolā pie skolotajas Ingrīdas Krieviņas. Vai mācību laikā viss ir gājis gludi? Protams, ka nē! Tāpat ir bijuši lūzuma brīži, kad mācības mūzikas skolā ir bijusi vēlme pamest. Pārvarot negribēšanu un grūtības, mūzikas skola tika pabeigta. Pēc mūzikas skolas beigšanas Alvim bija doma turpināt mācīties Ventspils Mūzikas vidusskolā. Kā Alvis pats saka: “Mirkļa vēlme un apkārtējo cilvēku viedoklis šo domu izšaubīja, un tā netika īstenota.” Mācības Alvis turpināja Kuldīgas Centra vidusskolā un paralēli, turpat līdzās, bija klusais mūzikas ceļš. Pašmācības ceļā apgūta ģitāra, kas vēl aizvien ir Alvja instruments. Instruments, kurš dzīves grūtajos un izvēles brīžos ir bijis “palīgs”, lai caur mūziku tiktu uz priekšu. Savā ziņā ģitāras spēlēšana ir veidojusi jaunas tikšanās ar cilvēkiem, kuri ir kļuvuši par ļoti labiem draugiem.
Pēc vidusskolas beigšanas Alvis iestājās Ventspils Augstskolā, datorzinātņu programmā. Tas bija aizraujoši un interesanti, bet tomēr ne Alvja pilnīga izvēle. Meklējot savu ceļu, Alvis iestājās Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikumā, mācoties par autoelektriķi. Pēc tehnikuma pabeigšanas neilgu laiku arī strādaja šajā jomā.
Apmēram pirms septiņiem gadiem sākās Alvja ceļš pie sevis paša. Ceļš, kas prasīja atzīšanos sev, pazemību un drosmi. Ceļš uz sevis atdzimšanu un sevis pārliecību. Tādos brīžos līdzās tiek nolikti cilvēki, kas ir kā dzīves ceļa zīmes un iedrošinātāji. Tāds cilvēks bija arī Alvim. Kā rezultātā Alvis devās uz Bruknas Kalnu Svētību kopienu, tur pavadot nepilnu gadu. Kas ir šī vieta Alvim? Tā ir vieta, kur caur sarunām, caur cilvēkiem, kas tevi pieņem tādu kāds esi, caur savām iekšējam cīņām, tiek atrastas atbildes, tiek iegūts miers un pārliecība par to, kas patiesībā esmu es pats. Priesteris Andrejs Mediņš Alvī pamanīja mūzikas dāvanu un aicināja Alvi līdzdarboties dievkalpojumos ar ģitārspēli. Tas savā ziņā bija pagrieziena punkts visiem Alvja centiem atrast savu ceļu starp daudziem jau meklētajiem, un satvert savu viedokli starp visu apkārtesošo cilvēku viedokliem un domām. Laiks Bruknā bija atpakaļceļš pie mūzikas – kā galvenās dzīves daļas. Bruknā satiktie cilvēki vēl aizvien ir tie, ar kurim Alvis kopā muzicē Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas dievkalpojumos. Tas gan vairs nesanāk tik bieži, un tomēr tas ir veids kā kalpot ar mūziku.
Esot Bruknā, Alvis cītīgi gatvojās iestājeksāmeniem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā. Akadēmijas laiks nebija viegls, bet tā bija vieta, kur visapkārt bija mūzika. Vieta, kur satikti daudz mūziķi. Paralēli studijām Alvis strādāja J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā par koncertu administratoru.
Pēc akadēmijas absolvēšanas Alvis saņēma uzaicinājumu strādāt E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā. Pirmās sajūtas, atkal esot savā bērnības skolā? Dīvainas. Skolotāji, kas kādreiz bija mani skolotāji, tagad ir kolēģi. Katrs sākums ir grūts, bet, vērojot kolēģu darbu un pieredzi, tā varēšana arī veidojas drosmīgāka un ar pārliecību.
Kas Alvim sagādā prieku?
Prieku sagādā naktī braukt ar mašīnu. Prieku sagāda gatavot ēst. Prieku sagādā būt priecīgam. Bet vislielāko prieku sagādā spēja apzināties un lietot Dieva iedotu dāvanu priekš manis – mūziku. “Ir dots uzdevums – nav tāds “es nevaru”, “man negribas”, ar smaidu uz lūpām ir jāiet uz priekšu!” Tāds ir Alvja moto.
Kolēģi par Alvi saka: “Alvim piemīt plašs dzīves redzējums un pieredze daudzās jomās. Vērojama neizsīkstoša vēlme iegūt jaunas zināšanas profesionālajā darbībā. Atvērts, motivēts un draudzīgs kolēģis. Ja vajadzīga palīdzība, Alvis to nekad neatteiks. Alvis ir motivēts kļūt par ļoti labu pedagogu. Alvis nebaidās lūgt padomu saviem kolēģiem un ir atvērts visam jaunajam. Alvim ir skanīgi smiekli, kuri arī visnopietnākajām situācijām spēj piešķirt humora dzirsksti!
Vēlam Alvim noticēt savai varēšanai, nebaidīties kļūdīties, jo no kļūdām mēs visi mācamies un klūstam zinošāki!”
Daudz laimes dzimšanas dienā!
