MAZAIS AUGUSTA DOMBROVSKA KONKURSS

 

2024.gada 24. janvārī, A. Dombrovska mūzikas skolā notika 7. mazais Augusta Dombrovska konkurss stīgu instrumentiem.

No mūsu skolas piedalījās 3 čellistes – Luīze Oficiere(2.klase), Helēna Jūrmale(7.klase) un Ieva Benefelde(8. klase).

Priecājamies un apsveicam meitenes ar panākumiem konkursā-
 Helēnai Jūrmalei godpilnā 2.vieta
Luīzei Oficierei un Ievai Benefeldei – atzinība.

Liels paldies skolotājai Baibai Jūrmalei un koncertmeisarei Martai Ozoliņai par mūsu čellistu sagatavošanu konkursam!

Latvijas profesionālās ievirzes programmu Pūšaminstrumentu spēle un Sitaminstrumentu spēle audzēkņu Valsts konkurss (23.01.24.)

 

2024.gada 23.janvārī  Mākslu izglītības kompetences centrā “Ventspils Mūzikas vidusskola” notika Latvijas profesionālās ievirzes programmu Pūšaminstrumentu spēle un Sitaminstrumentu spēle audzēkņu Valsts konkurss.

Priecājamies par mūsu audzēkņu un pedagogu sasniegumiem:
Kārlis Keisters(trompete, jaunākā grupa)-Atzinība


Edgars Ārons Gailītis(sitaminstrumenti, vecākā grupa) 3.vieta!

Apsveicam!

Paldies par ieguldīto darbu sakām pedagogiem Jānim Mihailovam, Kristam Daubarim un koncertmeistarei Lienei Anševicai!

IN MEMORIAM: MARUTA ROZĪTE 01.10.1940.-22.01.2024.

IN MEMORIAM: MARUTA ROZĪTE
01.10.1940.-22.01.2024.

Mūžībā devusies ilggadējā E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas direktore, meiteņu kora “Cantus” un jauktā kora “Ventava” diriģente, vokālā pedagoģe Maruta Rozīte.
Maruta Rozīte ir dzimusi, augusi un pirmo izglītību ieguvusi Liepājā. Bērnība kā jau bērnība, kad rotaļājoties tika izrevidētas visas mammas skaistumlietas, izmērīts mammas drēbju skapis. Lielākoties laiks pagāja, rotaļājoties vienatnē, iejūtoties skolotājas lomā, kur skolēnu vietas ieņēma tukšās diegu spolītes. Reizēm, kad Marutas lelles bija saslimušas, tad viss laiks tika veltīts leļļu ārstēšanai.
“…laiks, kad pasaule ir iežņaugta kara briesmās, kad nav svarīgi – lielu vai mazu cilvēku dzīvības, kad nav svarīgi vispār nekas. Laiks, kad Liepājas pilsēta bija nolemta sabombardēšanai…laiks, kad ģimenei jādodas bēgļu gaitās uz laukiem Gaviezē, kur patverties zināmā drošībā.” Tāds ir bērnības laiks Marutai Rozītei, un kā bērnam viss piedzīvotais, redzētais, tik daudz nesaprotamais, kā mirkļu zibšņi ir palikuši atmiņā.
Beidzot pamatskolu, Marutas mērķis bija mācīties medicīnu feldšeru skolā Liepājā, taču sanāca tā, ka tajā gadā netika uzņemti audzēkņi. Tā nu kādu dienu, ar mammu pastaigājoties, ceļš veda gar E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, kur pēc mammas iniciatīvas tika vērtas skolas durvis, lai tikai aprunātos ar skolas direktoru Valdi Vikmani. Šķiet, ka kāda daļa Marutas mammas nodomi virzīt meitu mūzikā īstenojās. Marutas mamma bija mācījusies dziedāšanu Tautas konservatorijā, kā arī pasniedza privātstundas klavierspēlē. Marutai mūzikas skolas laiks nav bijis tādā izpratnē kā mēs to tagad zinām, taču mamma savu meitu izglītoja mūzikā un mācīja klavierspēli mājas apstākļos, kas kā bērnam nemaz nebija ar tik lielu patikšanu.
Savukārt mūzikas vidusskolas laiks bija radošuma pārpilns, ļoti skaists un sirdij mīļš laiks. Aktīvam studiju laikam līdzās bija arī piedzīvojumi – karnevāli, ceļojumi. Tieši no vidusskolas laika ceļojumi ir starta punkts visiem turpmākiem tuvākiem un tālākiem ceļojumiem. Pirmā kursa beigās par stipendijas naudiņu bija iespēja doties pirmajā ceļojumā uz Krimu, vēlāk Kaukāzu, Aizkarpatiem, Murmansku u.c. vietām. Pirmā darba pieredze bija vidusskolas pēdējā kursā, kad bija iespēja strādāt ar Karaspēka daļas kori, tajā dziedāja aviācijas pulka lidotāji, kas dienēja Liepājā. Pēc vidusskolas pabeigšanas darbu sadalē Marutu norīkoja uz Neretas vidusskolu, taču pateicoties diriģentam Daumantam Gailim Maruta tika novirzīta uz studijām Latvijas Konservatorijā.
Paralēli mācībām konservatorijā Marutai sākās aktīvās darba gaitas – Milicijas skolā vadot vīru kori, Iļģuciema sieviešu cietumā vadot sieviešu ansambli, sieviešu kori un mācot solistus. Katru gadu tur notika pašdarbnieku skates, kurās, ja iegūts labs rezultāts, ir iespēja cietuma nodaļas vadītājam tikt pie paaugstinātas algas. Un rezultāti bija – augstākie! Taču tas nebija tikai darbs ar kori. Maruta tur, ierodoties uz mēģinājumiem, bija gaisma no ārpasaules, bija jāuzklausa daudz dažādu sieviešu dzīves stāstu. Jāatzīmē ka Marutai bija tikai 20 gadu. Īpaši atmiņā palikusi kāda dāvana no cietumā esošās sievietes – nelīdzeni tamborēta sedziņa, kura tika tamborēta, izmantojot zivs asaku, jo tas bija vienīgais pieejamais materiāls tamborēšanai. Sieviešu kvartets sanatorijā Ķemeri, kurā dziedāja arī pati Maruta. Veterinārajā fakultātē vadīja sieviešu ansambli, jaukto kori, vīru ansambli, duetus. Sieviešu ansamblis šūšanas fabrikā “Latvija”. Pļaviņu HES celtnieku sieviešu ansamblis. Īsāk sakot – ļoti plaša darba pieredze.
Pēc Latvijas Konservatorijas beigšanas atkal bija darbu sadale, un Maruta pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā, lai uzsāktu darba gaitas Kuldīgas mūzikas skolā par direktori. Izaicinājumu pilni gadi – ne tikai domājot par sākuma periodu, bet raugoties cauri gadiem, tad tas ir nenogurstošs darbs. Vienmēr stāvēt par savu skolu, par saviem skolotājiem, par audzēkņiem. Paralēli darbam skolā Maruta aktīvi darbojās, vadot dažādus kolektīvus – Kuldīgs slimnīcas sieviešu ansambli, Paterētāju biedrības vokālo ansambli, vēlāk vīru kori. Vīru kvartetu, jaukto kori, sieviešu vokālo ansambli Vārmes kolhozā. Vēlākos gados īpašu vietu ieņem jauktais koris “Ventava” un, protams, meiteņu koris “Cantus”, ar kuru iesāktie ceļojumi turpinājās cauri visai pasaulei.
Maruta Rozīte dzīves laikā saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus. Kā nozīmīgākie izceļami:
• 1995. un 2005. gads – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atzinības raksts;
• “Gada cilvēks – 2005 Kuldīgā”;
• “Gada cilvēks – 2005 Kultūrā”;
• 2005. gads – Atzinības krusta kavaliere;
• 2022. gads – Kuldīgas novada Goda balva – “Goda novadnieks”;
• 2022. gads – Latvijas Nacionālā kultūras centra balva “Cimzes balva”.
Marutai prieku sagādāja labi nodziedāta dziesma, labi izdarīts darbs. Vīra Gunta izaudzētās smaržīgās rozes. Vīrs, kurš vienmēr saprata un atbalstīja. Ģimene – dēla un mazdēla ģimenes. Mērķi, darbīgums, izdoma un izdošanās. Skola un kolektīvs kā viens veselums. Prieks un miera sajūta par padarīto skolā, ka to var nodot drošās rokās – nākamai paaudzei.
Kolēģi savās atmiņās par Rozīti saka šādi: “Apveltīta ar fenomenālu atmiņu, ja runa bija par skolas absolventiem daudzu gadu garumā – visus atpazina un zināja, ar ko kurš nodarbojās. Situācijās, kad ir bijušas asas darba diskusijas, tas vienmēr arī palicis pie darba daļas, un tas nekad nav ietekmējis cilvēciskās attiecības. Iestājusies par saviem skolotājiem dažādu laiku un varu priekšā. Nav tāds kalns, kuram Rozīte nebūtu tikusi pāri. Ja ne pāri, tad kaut vai cauri kalnam. Ar gudrību, gribu un milzīgām darba spējām! Skolotāja, kura iedvesmoja! Vienmēr bijusi Kuldīgas un Kuldīgas mūzikas skolas patriote. Visiem zināms, ka Rozīte bija ļoti prasīga un disciplinēta skolotāja. Tajā pašā laikā no viņas strāvoja liels cilvēcīgums, sirsnīgums un labestība. Līdzās stingrībai un augstajām prasībām pedagoga darbā, katrs no skolotāju kolektīva varam teikt, ka esam izjutuši ne vien lielu uzticēšanos profesionālajā darbā skolā, bet arī neviltotas, patiesas sirds rūpes par mūsu ģimenēm, gan priekos, gan bēdās.”

Atvadīšanās no Marutas Rozītes 26. janvārī E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā plkst. 12:30 un Meža kapos – plkst. 14:00.
Marutas Rozītes pēdējā vēlēšanās bija kā atvadu sveicienu saņemt baltas rozes.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem, Marutu Rozīti Mūžības ceļā pavadot!

E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas kolektīvs