Es apstājos.
Ir balta diena.Man vairāk nav
Tas man ir viss.
(M.Melgalvs)
Caur baltiem sniega vāliem, puteņiem, domīgi klusējošām, piesnigušām eglēm, sarmotiem bērziem, esam sagaidījuši Ziemassvētkus. Taču šajā svētku noskaņā mēs saņēmām skumju ziņu – pa mūžības vārtiem otrajos Ziemassvētkos aizgāja mūsu ilggadējā skolotāja – Dzidra Dambīte-Damberga.
Dzidriņa, kā mēs visi viņu saucām, piedzima 1937.gada 7.novembrī Liepājā. Tur uzsāka skolas gaitas, iestājās E.Melngaiļa mūzikas skolā, kur 6 gadus apguva klavierspēli pie skolotājas M.Reiznieces. Mūzikas vidusskolā viņa mācījās kordiriģēšanu pie skolotājas T.Ornas un kā obligāto instrumentu apguva akordeona spēli. Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Dzidriņa uzsāka savas pirmās darba gaitas Valdemārpilī, kā mūzikas skolotāja, aktīvi iesaistījās pašdarbībā. Šajā pilsētiņā viņa sastapa savu topošo vīru Gunāru un pēc ģimenes nodibināšanas, pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā. Ģimenē ienāk meita Baiba un dēls Uldis. 1962.gadā Dzidriņa uzsāka darbu Kuldīgas mūzikas skolā kā klavierspēles un akordeona spēles skolotāja. Pedagoģiskā pieredze gūta arī Kandavas un Saldus mūzikas skolās. 1981.gadā sekoja atgriešanās Kuldīgā un šoreiz uz palikšanu. Uzsāka darbu E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā kā vispārējo klavieru skolotāja. Pedagoģijai atdoti 53 gadi.
Dzidriņu iepazinām kā sirsnīgu, labestīgu un saprotošu kolēģi. Viņa mūsu pulciņā bija vienmēr – koncertos, dažādos kultūras pasākumos un ekskursijās. Būdama pensijā ik pa laikam apciemoja mūs, interesējās par skolas dzīvi un priecājās par jauno skolu. Dzidriņas devums turpinās dzīvot audzēkņos, kuros ieguldīts daudz nerimstoša, pacietīga un rūpīga darba, ievedot viņus skaņu pasaulē.
Lai viņai gaišs ceļš mūžībā, kur to sagaida vīrs Gunārs.
E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas kolektīvs.