Šodien, 4.aprīlī dzimšanas dienu svin mūsu skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs Kristiāns Jautaiķis.
Kristiāns ir dzimis Rīgā un dzīves pirmos deviņus gadus arī tur dzīvojis un mācījies, līdz brīdim, kad vecāku darba dēļ Kristiāna ģimene pārcēlās uz Kanādu. Vēl Latvijā esot, Kristiānam tika piedāvāta iespēja mācīties mūzikas skolā, bet 1. klasē Kristiānam bija sava stingra nostāja un spīts, ka mūzikas skolā nemācīsies. Bet tajā pašā laikā mūzika bija visu laiku līdzās, jo skolā dziedāja korī un arī, aizbraucot uz Kanādu, mūzika ir bijusi ļoti tuvu līdzās.
Kanādā mūzikas sistēma ir nedaudz citādāka. Pie katras vispārizglītojošās skolas ir vismaz viena klase ar mūzikas novirzienu, dominējot kolektīvajai muzicēšanai – pūtēju orķestri, kori, džeza ansambļi. Kāds bija ceļš līdz mūzikai? Vidusskolas posms bija nozīmīgs pagrieziena punkts, jo Kristiāns piedalījās mūzikas un mākslas klasēs. Vēl viens mācību priekšmets, kas ļoti patika Kristiānam, bija matemātika. Kristiāns ļoti izvērtēja un analizēja tieši šos trīs virzienus, kas viņam arī ļoti labi padevās, uzdodot sev jautaumu: “Kurš ir tas, ko no šiem trīs virzieniem tupināt?” Un kādā brīdī bija secinājums, ka visvairāk laika tika pavadīts tieši mūzikas klasēs, pat arī tad, kad netrenējās instrumenta spēlē, Kristiāns vienkārši gāja tur pavadīt laiku. Tā arī bija tā paliekošā izvēle. Lielu iespaidu atstāja arī tas, ka bija iespēja ar pūtēju orķestriem koncertēt arī ārpus skolas, tā bija iespēja arī nopelnīt kādu naudiņu.
Kāpēc tieši sitaminstrumenti? Tā savā ziņā bija skolotāju izvēle un ieteikums, saredzot Kristiānā dotības un vajadzību. Tālākais mūzikas ceļš jau bija ar pārliecību par profesionāla mūziķa karjeru. Kristiāns studēja vienā no lielākajām mūzikas universiātēm – Britu Kolumbijas universitātē ar ļoti labu mūzikas programmu, iegūstot mūzikas bakalauru ar sitaminstrumentu spēles specialitāti.
Savukārt patikšana uz mākslu vēl aizvien tiek uzturēta, jāsaka gan – hobija līmenī, kad ir vēlme pazīmēt, tad tiek ņemta rokās lapa, zīmuļi, otas, krāsas un radīts kāds mākslas darbs. Tas ir hobijs, ko var darīt ar prieku, nevis darba pēc. “Mākslā jau ir līdzīgi kā ar mūziku. Ir jāiemācās uzlikt uz papīra tas, ko tu redzi, vai ko tu spēj iztēloties. Mūzikā jau ir līdzīgi – tas ko tu dzirdi, vai tas ko tu vari izlasīt – izspēlē ar savām rokām”, saka Kristiāns. Šī mākslas gēna dzīsliņa ir no mammas, skatoties, kā mamma to ir darījusi un dara, Kristiāns to mācījies ieraudzīt un attīstījis arī šo mākslas daļu sava dzīvē.
Pēc augstskolas absolvēšanas Kristiāna izvēle ir – atriezties Latvijā. Kāpēc? “Vairāki iemesli – dzīvojot Kanādā, iespēja atbraukt uz Latviju nebija tik bieža. Vienkārši bija vēlme būt šeit atpakaļ,” stāsta Kristiāns. Un otrs iemesls ir, ka mūzikas karjeru Kristiāns vēlējās veidot Eiropas simfoniskajos orķestros. Ar kaut ko bija jāsāk. Kristiāna radi dzīvo Kuldīgā, tad, kāpēc, lai šis sākums nesāktos šeit? Kuldīga kā starta punkts virzienā uz…
Nejaušību nav…domājot par darba iespējām, Kristiānam bija iespēja strādāt Vācijā, bet tas bija darbs nesaistīts ar mūziku. Vienlaicīgi bija iespēja piedalīties konkursā uz orķestra vietu Latvijā. Kristiāns nolēma atbraukt vispirms šeit, lai gatavotos konkursam, un, ja nu nesanāktu, tad ceļš vestu uz Vāciju. Lai gatavotoskonkursam, bija nepieciešama vieta, kur trenēties un mācīties, tā nu šī vajadzība atveda uz mūsu mūzikas skolu, kur tieši tajā pašā laikā tika meklēts sitaminstrumentu pedagogs. Šīs abpusējās vajadzības kļuva par jaunām iespējām un jaunu satikšanos.
Pedagoga darbs Kristiānam patīk un tas nebiedē. Kā saka pats Kristiāns: “Es zināju, ka kāda daļa no mana darba būs saistīta ar pedagoģiju.” Esot Kanādā, neliela pieredze tika gūta, strādājot ar pieaugušiem cilvēkiem, palīdzot apgūt sitaminstrumentu spēli. Un 2025./2026. mācību gadā, paralēli darbam mūsu mūzikas skolā, Kristiāns uzsāka darbu arī Ventspils Mūzikas vidusskolā.
Kur ir mājas sajūta? Kristiāns saka: “Abās vietās ir mājas sajūta. Latvija ir mana dzimtene. Mēs esam latvieši, mēs runajam latviski, mēs ēdam latviešu ēdienus, arī Kanādā esot, mēs gatavojām latviešu ēdienus. Un Kanādā – tur ir pavadīti 15 gadi no manas dzīves, un šis laiks visādā ziņā ir atstājis iespaidu uz manu dzīvi.”
Jautājot Kristiānam par to, vai Kuldīga nešķiet par mazu? Kristiāns atbild īsi: “Kuldīgu var apstaigāt!”
Kas sagāda prieku? Mūzika – klausīties un spēlēt mūziku. Māksla kopumā patīk – vizuālā māksla, filmas, fotogrāfijas. Tās ir arī tās lietas, ko Kristiāns dara savā brīvajā laikā un kas reizē ir arī Kristiāna hobiji – zīmēšana, fotogrāfēšana.
Kolēģi par Kristiānu saka: “Kristiāns ir sirsnīgs, empātisks, inteliģents, pacietīgs. Ikdienas darbā ir precīzs. Kristiāns ļoti labi prot komunicēt ar bērniem. Ļoti patīk klausīties labu mūziku. Kristiāna dzīves ritms ir nesteidzīgs, ir savs redzējums uz lietām un situācijām.Kristiāns pie mums ieradās īstajā brīdī, kad skolai bija loti liela nepieciešamība pēc sitaminstrumentu spēles pedagoga. Smejamies un sakām, ka Kristiāns pie mums nokrita kā dāvana no debesīm. Kristiāns ir pacietīgs un neatlaidīgs pedagogs, kurš neatkāpjas no dotajiem uzdevumiem audzēkņiem, vienmēr ir gatavs audzēkņiem palīdzēt sasniegt konkrēto mērķi. Kristiāns mūsu kolektīvā ienes mieru un nosvērtību. Vienmēr ir patīkami ar Kristiānu aprunāties, jo viņam piemīt plašs un inteliģents redzējums par dažādām tēmām. Ļoti priecājamies, ka Kristiāns strādā mūsu skolā. Novēlam Kristiānam daudz jaunu audzēkņu un priecājamies par sitaminstrumentu spēles klases attīstību mūsu skolā!”
Daudz laimes dzimšanas dienā!
