Kategorija: Jubilejas

Mūsu jubilāri 🔔

Šodien, 4.aprīlī dzimšanas dienu svin mūsu skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs Kristiāns Jautaiķis.

Screenshot

Kristiāns ir dzimis Rīgā un dzīves pirmos deviņus gadus arī tur dzīvojis un mācījies, līdz brīdim, kad vecāku darba dēļ Kristiāna ģimene pārcēlās uz Kanādu. Vēl Latvijā esot, Kristiānam tika piedāvāta iespēja mācīties mūzikas skolā, bet 1. klasē Kristiānam bija sava stingra nostāja un spīts, ka mūzikas skolā nemācīsies. Bet tajā pašā laikā mūzika bija visu laiku līdzās, jo skolā dziedāja korī un arī, aizbraucot uz Kanādu, mūzika ir bijusi ļoti tuvu līdzās.

Kanādā mūzikas sistēma ir nedaudz citādāka. Pie katras vispārizglītojošās skolas ir vismaz viena klase ar mūzikas novirzienu, dominējot kolektīvajai muzicēšanai –  pūtēju orķestri, kori, džeza ansambļi. Kāds bija ceļš līdz mūzikai? Vidusskolas posms bija nozīmīgs pagrieziena punkts, jo Kristiāns piedalījās mūzikas un mākslas klasēs. Vēl viens mācību priekšmets, kas ļoti patika Kristiānam, bija matemātika. Kristiāns ļoti izvērtēja un analizēja tieši šos trīs virzienus, kas viņam arī ļoti labi padevās, uzdodot sev jautaumu: “Kurš ir tas, ko no šiem trīs virzieniem tupināt?” Un kādā brīdī bija secinājums, ka visvairāk laika tika pavadīts tieši mūzikas klasēs, pat arī tad, kad netrenējās instrumenta spēlē, Kristiāns vienkārši gāja tur pavadīt laiku. Tā arī bija tā paliekošā izvēle. Lielu iespaidu atstāja arī tas, ka bija iespēja ar pūtēju orķestriem koncertēt arī ārpus skolas, tā bija iespēja arī nopelnīt kādu naudiņu.

Kāpēc tieši sitaminstrumenti? Tā savā ziņā bija skolotāju izvēle un ieteikums, saredzot Kristiānā dotības un vajadzību. Tālākais mūzikas ceļš jau bija ar pārliecību par profesionāla mūziķa karjeru. Kristiāns studēja vienā no lielākajām mūzikas universiātēm – Britu Kolumbijas universitātē ar ļoti labu mūzikas programmu, iegūstot mūzikas bakalauru ar sitaminstrumentu spēles specialitāti.

Savukārt patikšana uz mākslu vēl aizvien tiek uzturēta, jāsaka gan – hobija līmenī, kad ir vēlme pazīmēt, tad tiek ņemta rokās lapa, zīmuļi, otas, krāsas un radīts kāds mākslas darbs. Tas ir hobijs, ko var darīt ar prieku, nevis darba pēc. “Mākslā jau ir līdzīgi kā ar mūziku. Ir jāiemācās uzlikt uz papīra tas, ko tu redzi, vai ko tu spēj iztēloties. Mūzikā jau ir līdzīgi – tas ko tu dzirdi, vai tas ko tu vari izlasīt – izspēlē ar savām rokām”, saka Kristiāns. Šī mākslas gēna dzīsliņa ir no mammas, skatoties, kā mamma to ir darījusi un dara, Kristiāns to mācījies ieraudzīt un attīstījis arī šo mākslas daļu sava dzīvē.

Pēc augstskolas absolvēšanas Kristiāna izvēle ir – atriezties Latvijā. Kāpēc? “Vairāki iemesli – dzīvojot Kanādā, iespēja atbraukt uz Latviju nebija tik bieža. Vienkārši bija vēlme būt šeit atpakaļ,” stāsta Kristiāns. Un otrs iemesls ir, ka mūzikas karjeru Kristiāns vēlējās veidot Eiropas simfoniskajos orķestros. Ar kaut ko bija jāsāk. Kristiāna radi dzīvo Kuldīgā, tad, kāpēc, lai šis sākums nesāktos šeit? Kuldīga kā starta punkts virzienā uz…

Nejaušību nav…domājot par darba iespējām, Kristiānam bija iespēja strādāt Vācijā, bet tas bija darbs nesaistīts ar mūziku. Vienlaicīgi bija iespēja piedalīties konkursā uz orķestra vietu Latvijā. Kristiāns nolēma atbraukt vispirms šeit, lai gatavotos konkursam, un, ja nu nesanāktu, tad ceļš vestu uz Vāciju. Lai gatavotoskonkursam, bija nepieciešama vieta, kur trenēties un mācīties, tā nu šī vajadzība atveda uz mūsu mūzikas skolu, kur tieši tajā pašā laikā tika meklēts sitaminstrumentu pedagogs. Šīs abpusējās vajadzības kļuva par jaunām iespējām un jaunu satikšanos.

Pedagoga darbs Kristiānam patīk un tas nebiedē. Kā saka pats Kristiāns: “Es zināju, ka kāda daļa no mana darba būs saistīta ar pedagoģiju.” Esot Kanādā, neliela pieredze tika gūta, strādājot ar pieaugušiem cilvēkiem, palīdzot apgūt sitaminstrumentu spēli. Un 2025./2026. mācību gadā, paralēli darbam mūsu mūzikas skolā, Kristiāns uzsāka darbu arī Ventspils Mūzikas vidusskolā.

 

Kur ir mājas sajūta? Kristiāns saka: “Abās vietās ir mājas sajūta. Latvija ir mana dzimtene. Mēs esam latvieši, mēs runajam latviski, mēs ēdam latviešu ēdienus, arī Kanādā esot, mēs gatavojām latviešu ēdienus. Un Kanādā – tur ir pavadīti 15 gadi no manas dzīves, un šis laiks visādā ziņā ir atstājis iespaidu uz manu dzīvi.”

Jautājot Kristiānam par to, vai Kuldīga nešķiet par mazu? Kristiāns atbild īsi: “Kuldīgu var apstaigāt!”

Kas sagāda prieku? Mūzika – klausīties un spēlēt mūziku. Māksla kopumā patīk – vizuālā māksla, filmas, fotogrāfijas. Tās ir arī tās lietas, ko Kristiāns dara savā brīvajā laikā un kas reizē ir arī Kristiāna hobiji – zīmēšana, fotogrāfēšana.

Kolēģi par Kristiānu saka: “Kristiāns ir sirsnīgs, empātisks, inteliģents, pacietīgs. Ikdienas darbā ir precīzs. Kristiāns ļoti labi prot komunicēt ar bērniem. Ļoti patīk klausīties labu mūziku. Kristiāna dzīves ritms ir nesteidzīgs, ir savs redzējums uz lietām un situācijām.Kristiāns pie mums ieradās īstajā brīdī, kad skolai bija loti liela nepieciešamība pēc sitaminstrumentu spēles pedagoga. Smejamies un sakām, ka Kristiāns pie mums nokrita kā dāvana no debesīm. Kristiāns ir pacietīgs un neatlaidīgs pedagogs, kurš neatkāpjas no dotajiem uzdevumiem audzēkņiem, vienmēr ir gatavs audzēkņiem palīdzēt sasniegt konkrēto mērķi. Kristiāns mūsu kolektīvā ienes mieru un nosvērtību. Vienmēr ir patīkami ar Kristiānu aprunāties, jo viņam piemīt plašs un inteliģents redzējums par dažādām tēmām. Ļoti priecājamies, ka Kristiāns strādā mūsu skolā. Novēlam Kristiānam daudz jaunu audzēkņu un priecājamies par sitaminstrumentu spēles klases attīstību mūsu skolā!”

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

 

Mūsu jubilāri 🔔

16.novembrī dzimšanas dienu svin mūsu skolas kora klases skolotāja Eva Putniņa.

​Eva ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Mācījusies un absolvējusi mūzikas skolu pie skolotājas Marutas Rozītes. Mācīties mūzikas skolā bija pavisam apzināta Evas izvēle. Un šī izvēle bija skaidra jau bērnudārzā. Beidzot bērnudārzu, bija jāraksta, par ko gribētu kļūt un Eva pilnīgi pārliecināta uzrakstīja – dziedātāja. Lai gan labi padevās sports un tas arī patika, mūzika bija pāri visām citām nodarbēm. Protams, mūzikas skolā neiztika bez krīzēm, kad šķita, ka varētu neturpināt mācības, bet tas nebija uz ilgu laiku.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Maruta Rozīte bija tā, kas ieteica Evai mācības turpināt Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā diriģēšanas nodaļā. Eva mācījās pie skolotājas Skaidrītes Kuples – Skolotāja ar lielo burtu. Skolotāja, kas mācīja redzēt plašāk, ne tikai savu specialitāti, bet mācīja redzēt un piedzīvot mūziku caur dažādiem mākslas veidiem un ieraudzīt, cik ļoti tie papildina, bagātina un veido cilvēku kā personību. Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Eva turpināja studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Akadēmijas laiks bija bagāts ar dažādiem mūzikas piedzīvojumiem. Viens no spilgtākajiem bija dalība Starptautiskajā mūzikas projektā Kora akadēmija, kurā satiekas cilvēki no dažādām pasaules valstīm, iestudē dažāda žanra un stila darbus, kurus pēc tam atskaņo dažādās valstīs. Jauna pieredze, gan mūzikā, gan sadarbībā ar dažādu valstu kultūrām un cilvēkiem.

Pēc Mūzikas akadēmija absolvēšanas Evu uzrunāja diriģents Imants Kokars, uzaicinot strādāt korī “Ave Sol”. 18 gadus Eva strādāja Valsts Akadēmiskajā korī“Latvija”. Ar kori “Latvija” saistās nozīmīgākā muzikālā pieredze, uzstājoties kopā ar izcilākajiem mūziķiem pasaules mērogā – kolektīvs koncertējis ar slaveniem diriģentiem un orķestriem prestižās koncertzālēs visā pasaulē, sākot no Eiropas, Amerikas līdz pat Honkongai. Pasaules apcelošana – koncerti, repertuārs, diriģenti – tā ir vesela pasaule, kas noteikti ir bijis īpašs un nozīmīgs laiks. Laiks, kas ir bijis arī dziedinošs process.

“Beidzot mūzikas skolu, es domāju, ka es šeit, Kuldīgā, nekad neatgriezīšos, bet Maruta Rozīte bija tā, kas mani uzrunāja un aicināja mani būt par diriģenti jauktajam korim “Ventava”. Bija atkal pienācis laiks atgriezties pie diriģēšanas. Un kopā ar “Ventavas”koristiem, tas atkal ir aizraujoši. Tā neizskaidrojamā vilkme būt Kuldīgā jau bija kādu laiku un ik reizi, kad nebija komandējumi vai koncerti, mēs, ģimene, bijām Kuldīgā.

Kā ir atgriezties savā skolā? Esmu priecīga par kolektīvu, par kolēģiem. Priecājos par veselīgu vidi, par labu humora izjūtu. Ļoti priecājos par ļoti talantīgiem, radošiem cilvēkiem, kādi ir mūzikas skolas kolektīvā un arī korī. Šeit viss notiek! Darbs ar bērniem ir sirdslieta – bērnu un jauniešu atvērtība, pozitīvisms ikdienā sagādā patiesu prieku. Dziedāšanas apmācība ir salīdzināma ar trauka piepildīšanu, kur katra audzēkņa dabas dotā balss tiek izkopta par mākslas darbu. Liels gandarījums ir pieredzēt pašu audzēkņu prieku, kad viņu balsis sāk skanēt,” stāsta Eva.

​

​Kas sagādā prieku?

Tā ir mūzika. Mans darbs ir arī mans hobijs un prieks! Ģimene – stiprais balsts un pamats, no kā arī viss sākās. Atziņa, ka nevajag pieķerties vietai un lietām, tā visa ir mainīgā dzīves daļa. Un tomēr – priecāties un pateikties par visu. Tas, kas dzīvē ir piedzīvots, tas viss ir nācis par labu. Piecelties no dzīves ielejām un pēc tam apjaust to spēku, kas ir nesis tām cauri, tas maina cilvēku visā pilnībā, iemācot dzīvot un satvert īstu brīvību.

 

​Kolēģi par Evu saka: Burvīgas soprāna balss īpašniece! Jauka, sirsnīga, atsaucīga ar labu humora izjūtu. Īsti piederīga mūsu draudzīgajam kolektīvam! Eva māca dziedāt ļoti profesionāli, māca ielikt dziesmā dvēseli. Ļoti intersanta sarunu biedre ar plašu redzējumu par lietām un notikumiem. Ir liels prieks strādāt kopā ar Evu. Viņa ir sirsnīgs, gaišs un ar lielisku humora izjūtu apveltīts cilvēks, kas strādāšanu kopā padara vienmēr pozitīvu un jautru. Lieliska kolēģe, sirsnīga un iedvesmojoša, pozitīva attieksmē pret līdzcilvēkiem. Cenšas veselīgi sabalansēt kalpošanu mūzikai ar ģimenei atvēlēto laiku. Eva ir kā vējš. Vienmēr skrejoša, vienmēr turpinājumā. Kad  izdodas noķert, tad apņēmīgi saka: “Darām!”

 

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!