Mūsu jubilāri 🔔

Šodien, 16.martā skaistu dzimšanas dienas jubileju svin mūsu skolas vijoles spēles skolotāja Velta Jūrmale!

Velta ir dzimusi, augusi un mācījusies Saldū. Paralēli vispārizglītojošai skolai, Veltas mamma vēlējās,lai meita mācās spēlēt vijoli. Pēc skolas beigšanas mācību ceļš turpinājās Em.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, pilnveidojot  vijoles spēli. Paralēli mācībām vidusskolas 2. kursā, Velta sāka strādāt Kalvenes astoņgadīgā skolā par dziedāšanas skolotāju, nostrādājot tur divus gadus. Savukārt 4. kursā paralēli mācībām darba gaitās atgriezās dzimtajā pilsētā – Saldus mūzikas skolā par vijoļspēles skolotāju.

Vidusskolas laikā Veltai ļoti patika spēlēt orķestrī un dažādos kameransambļos. Līdztekus skolas orķestrim, Velta lielu pieredzi guva spēlējot Laimoņa Cukura vadītājā stīgu kvartetā.

Pēc trīs nostrādātiem gadiem Saldus mūzikas skolā, Velta pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā, kur arī uzreiz bija iespēja sākt darbu mūzikas skolā. Pirmie audzēkņi bija trīs čellisti un divi vijolnieki. 34 gadus Velta ir bijusi E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas stīgu instrumentu nodaļas vadītāja.

Neatņemams dzīves pamats ir ticība Dievam. 30 gadus Velta ir vadījusi kori Kuldīgas baptistu draudzē, ir bijusi draudzes orķestra vadītāja, kā arī izveidojusi savu pašu un radu bērnu instrumentālo ansambli, aranžējot un pielāgojot repertuāra katra spējām un varēšanai.

Veltai ļoti patīk vēja un lietus apvienojums, it īpaši ja to var izbaudīt ejot ar kājām, nevis braucot ar mašīnu. Ikdienas prieku spēj sagādāt  kafija un šokolāde, izbrauciens ar divriteni, ziedu krāšņums, dabas skaistums, skaists koncerta apmeklējums, īpaši simfoniskā orķestra koncerts. Īpašu prieku sagādā pavadīts laiks kopā ar mazbērniem.

Skolotājas Veltas Jūrmales vārds mūsu skolā saistās ar lielu labestību, māku iemācīt bērniem mīlēt mūziku, ieklausīties tajā, sadzirdēt ar pacietību, tādejādi liekot drošu pamatu vēl nedrošos mazos māksliniekos.

Jau 11 gadus skolotāja strādā ar skolas kamerorķestri. Ar lielu rūpību, reizēm ņemot talkā arī kādu humora dzirksti, tiek panākts rezultāts – bērniem interesē un patīk tas, ko viņi dara. Ne velti orķestrī vēlas spēlēt arī skolas absolventi. Nošu rakstīšana Sibeliusprogrammā, aranžiju veidošana – arī tie ir Veltas ikdienas uzdevumi.

Galvenais, ko skolotāja prot: arī audzēknī, kuram tik labi neveicas, prast saskatīt to gaišo stīgu, kuru aizskarot audzēkņi paši ne vien pabeidz mācības skolā, bet arī turpina mūzikas ceļu. Vai var būt lielāks prieks un gandarījums par to, ja skolu beigušie audzēkņi vēlas atnākt pie skolotājas tāpat vien parunāties?

 

Daudz laimes jubilejā!