11.janvārī, dzimšanas dienu svin mūsu skolas direktore, kora klases pedagoģe un diriģente Andra Zvejniece.
Andra ir dzimusi Ventspilī, bet dzimtā pilsēta, kur izdzīvota skaistā bērnība un jauniešu gadi, ir Kuldīga. Mūzikas ceļa sākums nemaz nebija tik viennozīmīgs un pašsaprotams, kā tas varētu šķist, ja mamma ir mūzikas skolas skolotāja. Kad pienāca gadi, kad vajadzēja iestāties mūzikas skolā, mammas centieni uzrunāt meitu mācīties mūzikas skolā bija neveiksmīgi. Taču tad notika brīnums – deviņu gadu vecumā Andra tomēr apņēmās sākt mācības mūzikas skolā. Bija vairāki argumenti, kāpēc, bet galvenais – dziedāšana korī ar iespēju tikt uz ārzemēm. Taču, domājot par instrumentu, kuru apgūt, Andra bija iedomājusies mācīties koncertkokli, vēl bija variants par flautu, bet galu galā tā bija kora klase, kurā Andra mācījās, un caur kuru arī realizējās sākuma sapņi, jo ar kori “Cantus” bija gan dziedāšana korī, gan ceļošana, gan ārzemju braucieni. Mūzikas skolas dzīve nav tikai par mācīšanos, mūzikas skola ir stāsts par draudzību, tāpēc ataust atmiņā mirkļi, kuri tika pavadīti uz mūzikas skolas trešā stāva koka trepēm kopā ar Klāvu Svilpi un Andri Treimani, tās bija sarunas, smiekli un šokolāde “Manija”. Skolotāji? “Man patika visi mani skolotāji – Daiga Šmēdiņa, Stella Pavloviča, Maruta Rozīte”, saka Andra.
Spilgti atmiņā palikuši kora klases Ziemassvētku eglītes pasākumi. Tie bija katru gadu – liecību izdošana, “groziņu – našķi”, fotogrāfēšanās. Fotogrāfēšanās bija neiztrūkstoša, tāpēc no Rozītes to esmu aizguvusi, ka vienmēr visu vēljoprojām fotogrāfēju, lai atcerētos, lai piefiksētu notikums.
Konkrēts mirklis nav zināms, bet Andra skaidri zināja, ka vēlas mācīties un kļūt par dziedātāju, tāpēc vēlējās turpināt izglītības ceļu E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. Taču tajā gadā vokālistus neuzņēma, bet uzņēma diriģentus, un tā turpmākos gadus Andra izglītojās mūzikas vidusskolā diriģēšanas klasē. Liepājas laiks deva iespēja sevi parādīt kā sevi pašu. Andra bija mūzikas vidusskolas prezidente, organizējot visus pasākumus – sadraudzības pasākumus ar citām mūzikas vidusskolām Latvijā. Izveidojās labas attiecības ar visiem – gan ar pedagogiem, gan ar kursabiedriem, tam visam pamatā bija laba komunikācija un vēlme darīt.
Vidusskolas jauktais koris lika saprast un atzīt to patikšanu pret diriģēšanu un kormūziku, tas ļāva satvert mirkli. Pēc vidusskolas absolvēšana turpinājās izglītošanās Rīgā, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studiju laiks bijis daudzveidīgs. Lielu ietekmi deva jauktais koris Inta Teterovska vadībā, tas bija kā iedvesmas avots, lai domātu par diriģēšanu kā turpmāko profesiju. Bija sava veida cīņa ar sevi un dilemma ar “es negribu būt par diriģenti, lai būtu kāda priekšā, lai izdabātu” starp to nesatveramo sajūtu, ko izjūt iekšēji, ka tas ir tas ceļš, pa kuru ir jādodas, lai to pilnveidotu un iepazītu pa īstam. Jau studiju laikā Andras pirmā darba vieta bija Natālijas Draudziņas ģimnāzija, kurā vadīja jauniešu kori. Tā bija pozitīva pieredze. Lielu pieredzi ieguva dziedot korī Ave Sol U. Kokara un A.Veismaņa vadībā. Profesionāls kolektīva, kurā pilnībā varēja izbaudīt profesionāla kora darbību, redzēt diriģentu darbu un atdevi. Tāpat savs devums ir dots Rīgas Doma kora skolā, kurā Andra darbojās ar 4-5 gadu veciem bērniem, lai viņus sagatavotu iestājeksāmeniem mūzikas skolā.
Nozīmīgs ir bijis 2009. gads. Tas gads ir bijis ar vairākiem jauniem sākumiem un skaistiem panākumiem, atklājumiem, piedzīvojumiem, pieredzēm un galvenais, ka neviens no tiem nav beidzies pat tad, ja Andras ceļš ir turpinājies citā virzienā. Ir ielikts pamats un ir labi, ka iesāktajam ir turpinājums. Kas tad bija šie nozīmīgie notikumi? Darbs par skolotāju Ādažu Brīvā Valdorfa skolā. Izveidots jauniešu koris “Mundus”, Valdorfa skolas vecāku koris “Saknes”. Un šajā gadā tika izveidota vokālā grupa “Latvian Voices”. Katrs no šiem kolektīviem ir kā izauklēts bērns, ar kuru kopā pieaugts, iziets cauri grūtībām un sasniegtas virsotnes, un caur katru no šiem kolektīviem ir veidojusies Andras personība.
Nekad jau nav apstāšanās, tāpēc, pieņemot jaunu izaicinājumu un uzdevumu, Andra atgriezās Kuldīgā, lai strādātu par direktori Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā. Organiski un dabiski, pieņemot to, ko dzīve dod, tvert mirkli, lai būtu tur, kur jābūt. Ietekmēt to, ko ir iespējams ietekmēt, kā kapteinim turēt rokās kuģa stūri, lai kopā ar tā komandu dotos viena mērķa virzienā. Kā Andra saka: “Mani pedagogi ir mani kolēģi!”
Kas sagādā prieku? Satvert un atļauties izbaudīt bērnišķīgus priekus. Ziemā braukt ar ragaviņām no kalna. Ietērpties karnevāla tēlos un izbaudīt tā spožumu. Kopā ar cilvēkiem no sirds priecāties un smieties. Sirdi iejūsmina savu bērnu neatlaidīga cenšanās tiekties uz izdošanos. Jau kādu neilgu laiku prieku sagādā braukšana ar mašīnu. Andrai prieku sagādā sevi iepriecināt ar jauniem auskariem. Ziedi ir tie, kam vienmēr jāatrodas Andras tuvumā. Jūra, lai kāda tā būtu, tā vienmēr liek sirdij ietrīsēties un justies laimīgai. Un mākoņi…mākoņi ir tie, ko Andra pamanīs vienmēr un spēs tos redzēt un priecāties par to skaistumu. Ģimene – tas ir viss, kāpēc vispār būt! Prieku sagādā būt kora priekšā un satvert to mirkli, kad caur rokas mājienu ieskanas mūzika, un katrs dziedātājs ir pilns atdeves notvert mūzikas trauslumu un dziļumu. Tas viss ir par cilvēkiem. Cilvēkiem, kas Andras dzīvē veido patieso krāšņo rotu. Cilvēki, kas no sirds spēj otram pateikt “paldies”. Nav apstāšanās, nav tāds posms, kad kaut kas ir beidzies, ir nepārtraukta augšana.
Kolēģi par Andru saka: “Andra – direktore – dzīvespriecīga, vienmēr acīs mirdz uguntiņa. Ar lielu ticību labajam. Andra ir ļoti neatlaidīga, centīga, prasīga pret sevi un citiem. Neatlaidība jau bija vērojama, kad Andrai, esot vēl mazai meitenei, bija īsā laikā jāsagatavo kora “Cantus” apjomīgā programma koncertbraucieniem. Andra mīl kārtību it visā. Pedantiski protokolē izrunāto. Cenšas izzināt, izprast, ar degsmi apgūst jauno. Uz inovācijām un mūsdienīgu skolas vidi vērsta personība. Emocionāla, sirsnīga, iejūtīga, laipna, līdzjūtoša, bet nebaidās teikt arī stingrus vārdus. Tas labi! Cenšas, lai visi skolā justos labi – gan bērni, gan kolēģi. Aktīvi iesaistās visu problēmu risināšanā, nekad neatteiks palīdzību. Patīk, ka Andra ir mūsu direktore! Viņa ir godīga – vispirms jau pret sevi un tad arī pret visiem citiem. Andra ir ļoti drosmīga un atvērta visam jaunajam, tajā pat laikā iekšēji sievišķīgi trausla un ļoti emocionāla. Līdzpārdzīvo par visiem un visu – gan priekus, gan bēdas. Andra lieliski prot klausīties un sadzirdēt, būt līdzās un atbalstīt. Draugs ar lielo burtu! Andra ir mūsu kolektīva sirds. Viņas smaids dod mieru un pārliecību tam, ka, lai kādi pārbaudījumi ceļā stātos, ar viņu mēs tos kopā pārvarēsim. Tas, cik ļoti viņa spēj mūs visus apvienot, ir neiedomājami! Mēs katrs esam ar savām īpašībām, niķiem un stiķiem, bet Andra spēj ar mums katru rast kopīgu valodu. Viņa ir cilvēks, kurš jūt līdzi katram. Ar Andru darba kolektīvs ir pārvērties par ģimeni. Vārds “Andra” sastāv tikai no pieciem burtiem, tomēr nevar izteikt, cik daudz emociju un atmiņu ir, domājot par viņu… Prieks Tevi pazīt! Andra, paldies Tev par visu! Mēs Tevi ļoti mīlam!”
Daudz laimes dzimšanas dienā!