31.maijā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas direktores vietniece izglītības jomā un vijoļspēles skolotāja Inguna Svara.
Inguna ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Vecāki vēlējās, lai meita mācītos mūzikas skolā. Ingunas tēta drauga meita bija jau pabeigusi mūzikas skolu, un viņš lūdza, lai viņa pamācītu un sagatavotu Ingunu mūzikas skolai. Mūzikas skolā Inguna tika uzņemta ar otro piegājienu, ņemot vērā tā laika kārtību, kad bija jāiztur konkurss, lai tiktu uzņemts mūzikas skolā.
Mūzikas skolas laiks bija interesants, krāsains, bagāts ar pasākumiem, kuri vēl tagad palikuši atmiņā. Krāšņie mūzikas skolas karnevāli, kur līdzdalību ņēma arī vecāki, palīdzot organizēt, klājot galdus un šujottērpus. Tāpat arī skolotājas Mārītes Cinovskas iestudētās teātra ludziņas, kur bērniem tika piemeklētas lomiņas un krāšņi tērpi. Pašas mācības bija ar ļoti augstām prasībām, bet ikdienas dzīve bija savstarpēji draudzīga ar visiem audzēkņiem. Iegūtās zināšanas un prasmes instrumenta spēlē vienmēr tika novērtētas ģimenē, kur katros svētkos tika dziedāts, un vienmēr, iepriecinot viesus, Ingunai bija jāspēlē arī vijole.
Pēc mūzikas skolas beigšanas Inguna iestājās E.Melngaiļas Liepājas Mūzikas vidusskolā. Studentu dzīve bija muzikāli aizraujoša un intensīva. Liels prieks bija spēlēt studentu orķestrī. 3.kursā bija iespēja spēlēt ar studentu orķestri kā solistei. Tās ir īpašas izjūtas – atrasties vidū mūzikas varenībai un skaistumam. Studiju laikā Inguna regulāri apmeklēja teātra izrādes. Kā vijolniecei viņai bija iespēja piedalīties ārpus skolas muzikālos projektos Liepājas teātrī, Estrādes orķestru festivālā “Jūras pērle”, Jēkaba Ozoliņa vadītā muzikālā apvienībā.
Pēc vidusskolas beigšanas Inguna divus gadus nostrādāja Auces mūzikas skolā, bet pēc tam atgriezās Kuldīgā, lai strādātu E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā. Atgriezties strādāt savā skolā? Tās ir divejādas sajūtas – prieks, ka esi mājās, savā pilsētā, bet līdzās ir satraukums, jo ir jāstrādā līdzās kolēģiem, kas bijuši Ingunas skolotāji. Uzņemšana kolektīvā bija laipna, un sākotnējais mulsums jau drīz vien izzuda. Un nu jau šeit nostrādāti 43 gadi, pārzinot skolas mācību darbu, saturu, dokumentāciju – tā visa ir skolas ikdienas tehniskā puse, bet ikdienas prieku un uzmundrinājumu sniedz atrašanās kolektīvā, kur kolēģu vidū var gūt atbalstu un sapratni, piedalīties kopīgos pasākumos.
Kas Ingunai spēj sagādāt prieku? Muzicēšana – kopā ar kolēģiem dāžādos instrumentālos sastāvos. Simfoniskās mūzikas koncerti un teātra izrādes, tie ir svētki ar lielo burtu. Nesteidzīga atpūta, adīšana, grāmatu lasīšana, īpaši dzeja. Ikdienas un svētku svinēšana kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem – ģimeni. Prieku spēj sagādāt garšīgs ēdiens, īpaši priekšroku dodot sāļiem ēdieniem, saldo ēdienu atstājot pēdējā vietā, kā mazu, skaistu nieciņu.
Kolēģi saka: “Inguna ir ļoti saticīga, vienmēr pacietīga, saglabā mieru. Patīk sirsnīga, liriska dzeja. Augstu vērtē draudzību. Prot garšīgi gatavot ēst. Inguna prot klausīties, un tā ir īpašība, kas nepiemīt daudziem. Inguna dara visu un vienmēr paspēj visu. Nevienam nekad neatsaka palīdzību. Papīru, dokumentu un e-klases guru. Izcils piemērs tam, ka “Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt”, turklāt vienmēr viss tiek darīts ar smaidu.”