Šodien dzimšanas dienu svin mūsu skolas trompetes spēles pedagogs Krists Daubaris.
Krists ir dzimis Saldū. Savus dzīves pirmos gadus dzīvojis pie omītes Lēnās, tur izbaudot bezrūpīgo un idillisko bērnību, ejot ganu gaitās, dzerot tikko slauktu pienu ar putiņām un izdzīvojot vēl daudzas citas lietas un notikumus. Četru gadu vecumā ģimene pārcēlās dzīvot uz Skrundas pagasta Kušaiņiem, kur Krists dzīvo arī šobrīd. Viens interesants moments, ka bērnībā Krists izsitis logu mājai, kur šobrīd dzīvo, nezinot, ka kādreiz šeit būs viņa mājas.
Izvēle par mūzikas skolu bija vecākiem, jāpiemin, ka tajā laikā Skrundā bija tikai divas opcijas – vai nu mūzikas skola, vai sporta skola. Vecāki lēma par labu mūzikas skolai. Krists sāku mācīties trompeti Skrundas mūzikas skolā pie skolotāja Jāņa Kuduma. Mūzikas skolas laiks nebija viennozīmigi jauks visu laiku, bija posmi, kad bija vēlme izstāties, tad atkal turpināt, taču vecāki bija ar stingru nostāju, ka mūzikas skola ir jāpabeidz. Mūzika padevās, līdz ar to bija iespēja piedalīties dažādos konkursos un koncertos. Pabeidzot mūzikas skolu, nebija pilnīgi nekāda vēlme neko darīt ar mūziku tālāk, un tā līdz 20 gadu vecumam mūzika bija nolikta pilnīgi maliņā.
Pabeidzot Skrundas vidusskolu, Krists iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē par Mežizstrādes inženieri, tur nomācoties divus kursus. Šīs studija netika pabeigtas, jo paralēli šīm studijām Krists sāka mācīties Ventspils Mūzikas vidusskolā. Tomēr tik nenozīmīga tā mūzika nebija, kaut kas tomēr vilka atpakaļ pie mūzikas. Kāds tad ir šis stāsts? “Kādu dienu, braukājot ar mašīnu pa Skrundu, es zinu, ka man vēl joprojām mājās bija instruments, un bija tā sajūta, ka tomēr kaut kas pietrūkst. Es aizgāju pie sava trompetes skolotāja un sarunāju pie viņa privātstundas – vienkārši tāpat savam priekam. Pēc kāda laika nāca piedāvājums no Ventspils, ka pūtēju orķestra diriģents Valentīns Vinokurovs meklē savam orķestrim audzēkņus, un, ka ir iespēja sākt mācīties Mūzikas vidusskolā. Zināma nozīmīga loma šeit ir Valentīnam Vinokurovam, jo viņš bija tas, kas no trompetes mani vēlējās pārvirzīt uz eifonija instrumentu, bet es stingri paliku pie savas izvēles – trombona.” Tā nu sākās manas studijas Ventspils Mūzikas vidusskolā jau kā topošam trobonistam,” stāsta Krists.
Ventspilī Krists mācījās pie skolotāja Rūdolfa Kulberga, sākumā klasisko trombonu, pēc tam nomainot virzienu uz džeza trombonu. Krists sāka spēlēt arī Ventspils Bigendā. Pēc Ventspils Mūzikas vidusskolas absolvēšanas, Krists iestājās Amesterdamas mūzikas konservatorija. Amsterdamas laiks Krista dzīvē nostiprināja kādas lietas, par kurām Krists ir pārliecināts arī šodien: nepalikt ārzemēs; apziņa, ka nevaru dzīvot tikai lielā pilsētā; šis laiks iemācīja novērtēt latviešu vienkāršību un apziņu. Iemācīja novērtēt to, kur ir manas mājas. Iemācīja novērtēt latviešu temperamentu, vēl vairāk nostiprinot Kristā būt savas zemes, Latvijas patriotam. No mūziķa skatapunkta, šis laiks ļāva satikties ar izciliem pedagogiem, mūziķiem vairākos bigbendos, piedzīvot daudzveidību, tajā pat laikā, atgriežoties pie pamatiem, uzzinot, kas tad ir tradicionāls džeza skanējums. Tas lika izprast vairāk trombona lomu vispār populārajā mūzikā. No Amsterdamas Krista atgriezās ar pārliecību, ka nebūs tikai profesionāls bigbenda mūziķis, bet profesionālo dzīvi veidos arī kā pedagogs.
Paralēli studijām Amsterdamā, Krists sāka strādāt Venstspils bigbendā par džeza tormbonistu un grupas koncertmeistaru. Pēc Amsterdamas konservatorijas absolvēšanas, kā Krists pats saka: “Es biju darbīgā noskaņojumā, tāpēc, es pieņēmu katru darba piedāvājumu.” Darba vietas bijušas vairākas – gan Skrundā, gan Aizputes mūzikas skolās, gan Ventspils Kultūras centrā. Šobrīd Krists strādā Ventspils Mūzikas vidusskolā par solfedžo un trombona spēles pedagogu, kā arī esam priecīgi, ka Krists strādā mūsu skola par trompetes spēles pedagogu.
Kas sagādā prieku? Ārpus mūzikas ir citas intereses, ļoti interesē Pasaules politika, militārā vēsture. Prieku sniedz nodarboties ar sportu sevis dēļ. Prieku sagādā pastaigas dabā ar suni. Lielu prieku sagadā braukt ar moci, tā apskatot skaistās vietas Latvijā. Patīk ar draugiem diskutēt par dažādiem tematiem. Prieku sagādā organizēt un piedalīties dažādos mūzikas projektos, tieši tā organizatoriskā puse. Patīk iet medībās kā dzinējam.
Kolēģi par Kristu saka: “Kristam piemīt ļoti simpātisks un pārliecinošs balss tembrs. Krists vienmēr ir ar savu pārliecību un pamatotu viedokli. Krists atradīs kopīgu valodu ar katru, spēj būt labs sarunu biedrs.
Ar Kristu asociējas teiciens – “vīrs un vārds”. Krists ir ļoti atsaucīgs un vienmēr saprotošs kolēģis, ir viegli komunicēt.
Krists ir draudzīgs, atvērts un patiesi klātesošs, viņšnekad neatsaka savu viedokli un vienmēr prot uzklausīt. Krista klātbūtne rada nepieciešamo krāsu pūtēju nodaļā. Patiesi priecājos, ka strādājam kopā!
Krists ir viens riktīg’ labs cilvēks un dikti feins kolēģis! Ļoti labi iederas mūsu kolektīvā! Skolā nav katru dienu, tāpēc vienmēr jo īpašs prieks satikties skolotāju istabā, papļāpāt un bez jokiem neiztikt nekad. Krists ir kolēģis, uz kuru var paļauties. Vienmēr tur doto vārdu un atbildīgi izturas pret visu, ko apņēmies darīt! Ļoti liels prieks, ka Krists ir daļa no mūsu kolektīva. Novēlam Kristam daudz jaunu audzēkņu, ko mācīt un iedvesmot.”
Daudz laimes dzimšanas dienā!
