Mūsu jubilāri 🔔

22.decembrī, dzimšanas dienu svin mūsu skolas čella spēles skolotāja un stīgu nodaļas vadītāja Baiba Jūrmale!

Baiba ir dzimusi, augusi un skolojusies Kuldīgā. Augot muzikālā ģimenē, pilnīgi likumsakarīgi, ka vecāki vēlējās, lai arī Baiba mācās mūzikas skolā. Instrumenta izvēle – čells  bija vecmāmiņas ziņā.  Kā bērnam apjausma par čellu jau nebija nekāda, tik laika gaitā, attīstot prasmes, tika atklāta arī instrumenta samtainā skaņa. Pirmais iespaids kā bērnam, ienākot mūzikas skolā, bija galvenās – lielās durvis. Iz skolas ikdienas dzīves, aizraujošākā nodarbe bija šļūkšana pa skolas trepēm, tas gan bija jādara uzmanīgi, lai skolas direktore nepamana vai arī skolas foajē spēlēt dažādas spēles, jāpiebilst, ka ar šādām nodarbēm klusumu bija grūti ievērot. Nevar nepieminēt trešā stāva “viruvītes telpu”, kur bija klases meiteņu satikšanās un sarunu vieta, dažkārt tā bija arī glābšanas vieta. Par mācību laiku domājot, nevar nepieminēt kora braucienus, kā arī stīdzinieku ansambļa pirmo ceļojumu ar lidmašīnu uz Gruziju. Absolvējot mūzikas skolu, izvēli par turpmāko izglītību nebija grūti izdarīt. Turpinot mācības Ventspils mūzikas vidusskolā, nonākot jaunā vidē pie citiem pedagogiem, piedaloties konkursos, čells kā instruments sāka iepatikties aizvien vairāk un nebija vairs šaubu par to, ka ir mērķtiecīgi jādodas tālāk instrumenta atklājumos.

Pēc Ventspilī pavadītā mācību laika pilnīgi loģiski bija studijas turpināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā. 2.kursā bija uzaicinājums un iespēja uz atsevišķām programmām spēlēt Liepājas simfoniskajā orķestrī, savukārt 4.kursā paralēli studijām Liepājas orķestris kļuva par  oficiāli pastāvīgu darba vietu līdz pat šim laikam. Akadēmijas laikā izveidojās stīgu kvartets “Consensus”, ar kuru ir bijusi dalība stīgu kvartetu konkursā Maskavā, kā arī Pirmā stīgu kvarteta konkursā Rīgā.

2004. gadā Baiba pieņēma vienu no savas dzīves izaicinājumiemuz vienu gadu doties uz Taizemi, lai strādātu par skolotāju privātā mūzikas koledžā, kā arī,atrodoties tur, spēlēja Taizemes filharmonijas orķestrī.

Šobrīd Baibas darba vieta ir Liepājas simfoniskais orķestris un paralēli jau 10 gadus viņa mēro ceļu uz Kuldīgas Mūzikas skolu, mācot jaunos čellistus, ir viena no skolas kamerorķesta vadītājām, kā arī stīgu insrumentu nodaļas vadītāja.

Neatdalāma no Baibas dzīves ir ticība Dievam, kalpojot Kuldīgas baptistu baznīcā, vadot kori, spēlējot čellu un vienkārši to izdzīvojot savā ikdienas dzīvē.

Kas sagādā prieku? Ceļošana – tai ir liela nozīme Baibas dzīvē. Daudz kas jau ir redzēts, bet šķiet, ka vēl daudz ko Baiba vēlētos redzēt. To arī mēs novēlam!Prieku sagādā gan mūzikas skolas, gan orķestra kolektīvs, jo darbā tiek pavadīta lielākā daļa dzīves, tāpēc ir prieks par kolosāliem cilvēkiem apkārt. Baiba pati ir cilvēks ar izcilu humora izjūtu, tāpēc prieku sagādā cilvēki, ar kuriem kopā var smieties, priecāties, muzicēt, darīt lietas, kas veido noskaņu un jaukus mirkļus.Viennozīmīgi Baibai prieku sagādā tomātu un puķu audzēšana. Jau agrā pavasarī parādās rosīgums, tiek sēts un pēc tam piķēti stādiņi. Un raža – par to priecājas visa ģimene, draugi un kolēģi. Baibas ikdienas nepieciešamība ir braukt ar auto, bet to nevar saukt tikai par nepieciešamību, tā ir arī viena no nodarbēm, kas sagādā prieku.

Kolēģi par Baibu saka: Humora pilna Baibiņa! Atsaucīga, izpalīdzīga. Vienkārša, piezemēta darbā ar mazajiem skolēniem. Augstas klases profesionāle! Baiba vienīgā no mums ikdienā “satiekas”ar augsto mākslu. Baiba ir apveltīta ar milzu pacietību, iejūtību, labestību. Visu dara bez steigas, bet ar mašīnu gan prot braukt ātri un droši. Baibai ir skaista un skanīga balss. Baibas klātbūtne vieš mieru, paļāvību un sirsnību. Baiba ir cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties. Baibu raksturo nosvērtība, laikā un vietā pateikts vārds. Baiba mūsu kolēģu pulciņā ir dzirkstele. Aktīva, enerģiska, apveltīta ar labu humora izjūtu un daudz radošām idejām, talantīga skolotāja un jauka kolēģe. Baiba šķiet nebaidās ne no kā, vienmēr ir gatava īstenot tādas idejas, uz kurām pat sākotnēji daudzi nemaz “neparakstās”. Viņa ir arī mūsu kolektīva fotogrāfe vislabāk prot iemūžināt visus nozīmīgos mirkļus no skolas sadzīves, svētkiem un citiem pasākumiem. Viņai patīk izzināt visu sev vēl nezināmo, “neieraudzīto”. Un par viņas skaisto čella spēli nemaz nesāksim runāt. Viņas spēlē mēs, kolēģi, varētu klausīties katru dienu!

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mūsu jubilāri 🔔

13.decembrī dzimšanas dienu svin mūsu skolas vijoļspēles skolotāja Mārīte Cinovska.

Dzimtā puse ir Liepāja, kur aizvadīta bērnība, jaunība, iegūta pirmā pamatizglītība un arī mūzikas izglītība, kas vēlāk tika turpināta E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Vijoļspēli apguva pie skolotāja Ludviga Bertovska. Vidusskolas mācību laikā spēlēja Liepājas mūzikas vidusskolas pedagogu simfoniskajā orķestrī vasaras koncerta ciklā “Liepājas vasara”, kā arī Liepājas teātra orķestrī. Ļoti patika spēlēt simfoniskajā orķestrī un vēl aizvien simfoniskā orķestra koncerti ir tuvi sirdij.

Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas darba sadalē nokļuva Kuldīgas mūzikas skolā. Visas savas zināšanas un lielo darba pieredzi Mārīte iegulda savos audzekņos, kas atspoguļojas audzēkņu konkursu sasniegumos – tie darba gados ir bijuši gana daudz. Noteikti jāpiemin arī vijolnieku ansamblis, kurš guvis augstus panākumus konkursos, kā arī koncertos guvis klausītaju atzinību.

Ne tikai mācību darbs, bet radošie pasākumi tika aizrautīgi organizēti – skolas karnevāli, Ziemassvētku ludziņas. Mārīte strādāja pie tā, lai bērni izteiksmīgi runātu savu lomu tekstus, dzejoļus. Mātes dienas koncerti, kur īpaši skaisti piemeklētas dzejas rindas katram muzikālam priekšnesumam. Viss, kas tiek organizēts, tas tiek darīts ar lielu rūpību, atbildību, viss tiek izdomāts līdz sīkākai detaļai.Savu vijolnieku ansambli absolventus ik pa laikam Mārīte saaicina uz kopīgu muzicēšanu, tas ir īpašs notikums gan absolventiem, gan pašai skolotājai.

Mārīte ieguldījusi un aizvien iegulda lielu darbu un laiku, lai slīpētu, slīpētu, slīpētu, līdz brīdim, kad rezultāts iemirdzas. Kā apliecinājums tam ir audzēkņi, kas absolvējot mūzikas skolu ir izvēlējušies mūzikas ceļu un šobrīd strāda profesionālajos simfoniskajos orķestros, tāpat audzēkņi, kas stradā par pedagogiem mūzikas skolā.

Mārītei ir līdzjūtīga sirds, viņa nepaies garām nevienam putniņam, dzīvnieciņam, ja tam būs vajadzīga palīdzība. Ja vien būtu iespēja, Mārīte tos visus ņemtu pie sevis, lai rūpētos.

rītes klasē viens plaukts atvelēts suvenīru kolekcijai – dažnedažādu izmēru vijolītēm, kas vairāku gadu garumā sakrātas. Tās attainotas gan kartiņās, gan zīmējumos, gan uz pildspalvām, zīmuļiem u.c.

Kolēģi par Mārīti saka: “Ļoti daudz un pamatīgi strādā. Īpaši, ja runa ir par vijolnieku stājas jautājumiem, tad tur mums visiem ir, ko mācīties. Aktiera talants, interesē viss par skolas absolventiem, presē vienmēr atrod un krāj rakstus par mūsu skolas dzīvi. Ļoti prasīga pret savu darbu un priecājas par citu kolēģu panākumiem. Bieži palīdz nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem un dzīvniekiem, zvanot uz labdarības telefoniem. Ļoti laba humora izjūta. Kad smejas, tad no visas sirds.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mūsu jubilāri 🔔

 4. decembrī dzimšanas dienu svin mūsu skolas klavierspēles skolotāja Saiva Ceļmalniece.

Saiva ir dzimusi Baldonē. Mācījusies Baldones pamatskolā. Mūzikas ceļa aizsākums jau bija agrā bērnībā, rotaļājoties ar sarkanām spēļu klavierītēm. Mamma, redzot meitenē nenogurstošu interesi, nolēma Saivu  5 gadu vecumā vest uz mūzikas skolu, kur Saiva cieši turējās pie sava instrumenta – klavierēm. Pamatskola ar mūzikas skolu bija apvienotas vienā ēkā, ļoti greznā un cēlā ēkā – baltajā pilī. Daba apkārt tik gleznaina, parks, ezers – tas Saivu iedvesmoja vēl vairāk apgūt mūziku.

Klavieru skolotāja Inese Grauba bija neatlaidīga, mērķtiecīga un ļoti mērķtiecīgi vadīja Saivu mūzikas virzienā. Skolotāja iemācīja mūziku dzirdēt, dzirdēt katru skaņu, kā pirksta  pieskāriens šo skaņu veidos. Tas pamats ir ielikts visai dzīvei. Beidzot mūzikas skolu, Saivas tālākā izglītība norisinājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolā. Tā bija pilnīgi cita mūzikas pasaule. Lauku bērnam nokļūstot lielā pilsētā, jaunā vidē, skolā ir diezgan daudz jāiztur un diezgan ātri jāspēj iemācīties reaģēt un rīkoties. Jaunā vide bija pilna ar konkurenci, turklāt Saiva katru dienu mēroja ceļu no Baldones uz Rīgu un atpakaļ. Saliekot šos visus faktorus kopā, ģimenes kopīgais lēmums bija par labu pilsētas un skolas maiņai. Pēc viena gada studijām Rīgā, Saiva pārcēlās pie krustmātes uz Jelgavu un sāka mācīties Jelgavas mūzikas vidusskolā 2. kursā. Vidusskolas laikā prieku sagādāja koncertmeistaru stundas, kad bija iespēja muzicēt ar pedagogiem, kursabiedriem dažādos ansambļos. Absolvējot Jelgavas Mūzikas vidusskolu,kopā ar draudzeni nolēma turpināt studijas augstskolā. Bija doma par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, bet, tur nokļūstot, Saiva iekšēji sajuta, ka tā nebūs tā vieta, kur sevi pilnveidot. Un augstskolas meklējumos ceļš veda uz Kurzemi – Liepājas Universitāti, programmā Vispārizglītjošās skolas mūzikas pedagogs. Vai tiešām klavieres vairs nē? Nebūt nē. Studiju laikā klavieres turpināja mācīties pie skolotājas Daigas Hiršsones. Jauni mācību priekšmeti paplašināja redzes loku. Liepājas laikā Saiva aktīvi darbojās vokālā ansamblī V. Kronberga vadībā, piedaloties koncertos, skatēs. Studiju 2. kursā trīs mēnešus bija iespēja doties studentu apmaiņas programmā uz Norvēģiju. Tur arī tika piedāvātas darba iespējas skolā,  bet dzimtenes mīlestība bija daudz spēcīgāka par vilinošo iespēju.

Absolvējot Liepājas Universitāti, Saiva atgriezās Baldonē – atpakaļ mājās. Pirmā darba pieredze tika iegūta, strādājot Jaunmārupes sākumskolā par mūzikas skolotāju, līdztekus mācību stundām vadot arī korus un ansambļus. Un paralēli darbam Saiva turpināja mācīties Latvijas Universitātes pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, iegūstot maģistra grādu izglītības zinātenē.

Gaidot pirmdzimto dēliņu, Saiva devās līdzi vīram uz Vāciju un kāds laika posms tur tika arī nodzīvots. Sagaidot savu dēliņu, Saiva ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Kuldīgu. Jauns darba lauks. Atsākot darba gaitas, Saiva strādāja vienlaicīgi Laidu pamatskolā, Sermītes bērnudārzā, Pelču speciālā internātpamatskolā – attīstības centrs, par mūzikas skolotāju, savukārt Pelču skoliņā pilnā mērā varēja izdzīvot klases audzinātājas pienākumus. Kā spēt tik pretēji dažādās skolās darboties? Uz to Saiva atbild: Tas noteikti ir lauku bērnu rūdijums, kad katrs darbiņš ir jāspēj izdarīt. Iemācīties redzēt gan sevi, gan iemācīties redzēt otru. Iemācīties priecāties par izdošanos, un iemācīties pieņemt neizdošanos un iet tālāk.”

Ienākot mūzikas skolā, tā bija sajūta – esmu mājās. Tas bija saviļnojoši- atkal atgriezties mūzikas skolā, jo tika piepildīts bērnības sapnis. Sākums bija pārbaudījumu laiks, jo bija pagājis ilgs laiks, kad regulāri netika spēlēts instruments, bet, sākot darīt, sapratu, ka iemaņas nezūd, tās vienkārši jāatdzīvina. Un nu jau,strādājot ar bērniem, ir vēlme iedot audzēkņiem to prieku, ko sagādā muzicēšana.

Kas sagādā prieku? Dabas tuvums, tās pilnība un daudzveidība. Makšķerēšana, arī ziemā zemledus makšķerēšana. Kopīgs laiks ar ģimeni – ceļošana, jebkuros laika apstākļos, dzīvošana teltī. Prieku sagādā sēņošana, pastaigas pa mežu. Supošana pa Ventu, redzot upes krastus, izbaudot mieru. Un prieku sagādā klusās vēlmes par to, ko vēl gribas izbudīt – apceļot dažādas valstis, piedzīvot to sajūtu, kā ir, kad ir iespēja lidot ar deltaplānu un vēl citas, kas ir sirdī un kam tur ir jāurdz, līdz tās kļūst par piedzīvojumu ko izbaudīt. To arī novēlam!

Kolēģi par Saivu saka: Ārēji trausla, bet iekšēji spēcīga, kas spēja darīt lielas lietas, par tām skaļi nerunājot. Spilgti atceros, kad kādā no sarunām ar Saivu, viņa man stāstīja, kā viena pati izrakusi aku, jo tā ir bijusi nepieciešamība, un tajā brīdī bija grūti salikt šos divus tēlus vienā – sievišķīgs trauslums un spēks. Saiva ir ar līdzjūtīgu sirdi, emocionāla, ļoti sirsnīga. Saiva ir atsaucīga. Vienmēr gatava piedalīties visā. Mīļa, sirsnīga, izpalīdzīga. Cilvēks, kurš ļoti labi jūtas dabā. Profesionāli ieienteresēta izzināt un ir atvērta visam jaunajam.

Mēdz teikt, ka klusie ūdeņi ir tie dziļākie. Tā ir taisnība – tāda ir mūsu Saiva. Arēji klusa, mierīga, seju bieži rotā smaids. Bet, kad ar Saivu sāc runāt, saproti, ka Tev ir ļauts pazīt īstu pērli! Saiva ir dzīves gudra, saprotoša, līdzjūtīga kolēģe. Viņai ir talants strādāt ar bērniem, kuriem bieži vajadzīga citādāka pieeja nekā vairumam bērnu. Prieks, ka Saiva ir mūsu kolektīvā!

Daudz laimes dzimšanas dienā!