31.janvārī dzimšanas dienu svin mūsu skolas klavierspēles skolotāja, koncertmeistare Marta Ozoliņa.
Marta ir dzimusi un augusi Liepājā. Mācījās Emiļa Melngaiļa mūzikas skolā, pēc tam turpinot mācības mūzikas vidusskolā. Latvijas Konservatorijā apguva klavieres un ērģeļspēli. Pēc Latvijas Konservatorijas beigšanas, darba sadalē nonāca Kuldīgā, bērnu mūzikas skolā. Un kopš tā laika Kuldīga ir viņas mājas.
Nepārtraukta izaugsme ir Martas dzinulis. No klavierēm uz ērģelēm un nu, pavisam nesen, viņas īpašumā ir nonācis čembalo, kuru viņa apgūst gan skaņot, gan spēlēt. Kādā sarunā Marta atklāj, ka viņa gandrīz nekad nesaka “nē” koncerta, vai dažādiem mūzikas projekta piedāvājumiem, pat tad, kad tas šķiet nepaceļams: “Es piekrītu, un tad sāku domāt, kā sasniegšu rezultātu.” Tas vien liecina par nerimstošu izaicinājuma pieņemšanu un dzīves krāsu spilgtuma uzturēšanu.
Marta ir mūzikas skolas vēsturniece, dokumentējot katru pasākumu skolā un ārpus skolas, kur piedalās audzēkņi un pedagogi.
Martas stiprais dzīves pamats ir Dievs, ģimene, darbs, kolēģi. Ar mūziku Marta kalpo Užavas baptistu draudzē, kur viņas vīrs Egīls ir mācītājs. Nevar nepieminēt Ozoliņu ģimenes instrumentālo ansambli, kas ir skanējis daudzviet mazākos un lielākos Latvijas dievnamos, kā arī pāri Latvijas robežām – Eiropā.
Un ceļošana…ak, lielākā daļa ir muzikālie ceļojumi ar atpūtu, bet tikai daži ceļojumi ir atpūta bez mūzikas.
Brīvo laiku Marta piepilda ar fiziskām aktivitātēm, peldēšanu vasarā, nūjošanu pastaigu takās, slēpošanu ziemā, ar piebildi, ja ir sniegs.
Kolēģe Maruta Grigale par Martu saka:
“Marta Ozoliņa – mana ārpus Latvijas māsa. Tā es droši varu teikt, jo no 90.-to gadu sākuma katru gadu esam kopā visos ceļojumos ar kori “Cantus” gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā. Bez viņas nu nekādi! Mūsu koncertmeistare, koncertu vadītāja daudzos simtos koncertu. Brīžiem jokoju, ka latviski viņai grūti parunāt, jo Eiropas valstīs Marta koncertus vada vācu valodā.
Skolotāja Ozoliņa ir arī ērģelniece – rekordiste. Viņai nācies spēlēt uz vismaz 100 dažādām ērģelēm visā Eiropā. Bieži vien ar kori ierodoties īsi pirms koncerta sākuma, Marta vispār nepaspēja ērģeles izmēģināt, jo, kā zināms, ērģeles mēdz būt ļoti dažādas, bet koncerts sākas ar Martas solo ērģelēm. Un Marta spēlē.
Laikam vislielākais kuriozs bija vienas ļoti vecas ērģeles kādā Austrijas baznīcā, kur, iesākot spēlēt, izrādījās, ka taustiņi neskan kā parasti, bet pilnīgi citos augstumos.
To tikai viņa var izdarīt – ar savu mierīgo raksturu un labo nervu sistēmu!”