29. aprīlī dzimšanas dienu svin E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas klavierspēles skolotāja Daiga Šmēdiņa.
Daiga ir dzimusi, augusi un mācījusies vēja pilsētā Liepājā.Muzikālais ceļš saistīts ar E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, bet kā tad Daiga līdz tam nokļuva? 5 gadu vecumā Daiga mācījās baleta skolā, līdz kādu dienu mamma izņēmu Daigu no šīs skolas, lai vestu meiteni uz mūzikas skolu. Pārdzīvojums bija liels, īpaši par pasūtītām jaunām baleta kurpēm, kuras tā arī netika saņemtas. Un tomēr, mācoties vispārizglītojošā skolā,Daiga paralēli apmeklēja arī mākslas vingrošanas nodarbības.
Pēc beigšanas eksāmeniem mūzikas skolā, mamma sacīja Daigai: “Tagad tu vari darīt ko gribi.” Un Daiga aiz spīta iestājās mūzikas vidusskolā, katru dienu spēlējot astoņas stundas, lai sagatavotu iestājeksāmena programmu izvēlētajā specialitātē – klavierēs.
Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas darbu sadalē Daiga nokļuva Kuldīgā. Sākas lielā dzīve pilsētā, kurā neviens nebija pazīstams, kurā īsti nebija, kur dzīvot. Pirmais pusgads pagāja rodot mājvietu gan pie audzēkņiem, gan pie kolēģiem, līdz brīdim, kad Daigai tomēr radās iespēja būt neatkarīgai pašai savā dzīvoklītī. Paralēli darbam mūzikas skolā, Daiga lielu pieredzi un praksi ieguva strādājot par koncertmeistari TDA “Venta”, bērnu deju kolektīvā “Stariņš”, Patērētāju biedrības deju kolektīvā un Lauktehnikas deju kolektīvā.
E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā jau nostrādāti 45 darba gadi – nozīmīgs laika periods, kas bijis un joprojām ir daudzveidīgs, radošs un piedzīvojumiem bagāts. Pirmos 10 darba gadus Daiga lielākoties bija koncertmeistare pūšaminstrumentu spēles audzēkņiem. 24 gadi pavadīti vadot pianistu nodaļas darbu, bet pats nozīmīgākais ir bijis un vēljoprojām ir – būt līdzās un redzēt, kā no mazām nedrošām rociņām, cauri kāpumiem un kritumiem, no nevarēšanas līdz varēšanai, katrs audzēknis nonāk līdz melodiskām skaņām un pārliecinātību sevī. Daiga ir stingra, prasīga, bet tajā pašā laikā saprotoša, mīļa un gādīga skolotāja saviem audzēkņiem.
Ģimene – tā vienmēr Daigai bijusi, ir un būs pati svarīgākā. Kad abi dēli sāka nodarboties ar sportu, visa dzīve tika pakārtota tam, lai vienmēr būtu līdzās. Volejbols kļuva par “otro dzīvi”…Treniņi, nometnes, spēles un tam visam arī pievienotā vērtība – ceļošana, kas mijās ar atpūtu. Prieku sagādā dēlu sasniegumi, un tas nav tikai domājot par sportu. Ir skaisti ikreiz sagaidīt ciemos dēlus ar ģimenēm – vedeklas, kas kļuvušas kā meitas, mazbērni, kuru sabiedrībā aizmirstas, ka ikdienas solis ir rimtāks, tad uzdzirkstī izdomas pilns prieks.
Jau no mazām dienām Daiga ir cieši saistīta ar teātri, tāpēcteātra izrādes ir viens no prieka avotiem, kas trauksmainā ikdienā ienes svētkus. Ikdienas rīti sākas ar veselības stiprināšanu – nūjošanu, savukārt pēc darbīgas nedēļas Daiga ļaujas sevis palutināšanai pirtī. Tas ir restarts pilnīgi visam.
Daiga ir cīnītāja. Nedarīt mazāk, kā var izdarīt un nedarīt vairāk pāri saviem spēkiem – tas ir dzīves viedums, kas ļauj atrasties līdzsvarā ar sevi. Kolēģi par Daigu saka: “Prasīga – vispirms pret sevi un arī pret citiem. Ar cieņu izturas pret audzēkņiem un kolēģiem. Sirsnīga skolotāja. Bijušie audzēkņi viņu atceras tikai ar labu, ciena un mīl. Superīga kolēģe – optimistiska, smaidīga, ar skaļu, nostādītu balsi un skanīgiem smiekliem. Izcila sieva, mamma un omīte – ģimenes centrs.”