2.jūnijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas mūzikas teorijas un koru skolotāja Maruta Grigale.
Par to, ka jāmācās mūzikas skolā, šaubu nebija, jo tur jau mācījās vecākais brālis. Stāsts par instrumenta izvēli vēl šobaltdien ir ar vairākām versijām – gan par vijoli, gan klavierēm. Bet galu galā Maruta apguva klavierspēli, lai gan skolas laikā klavieres viņas atraktīvajam raksturam bija diezgan garlaicīgs mācību priekšmets. Visa pārējā mūzikas skolas dzīve gan bija piepildīta ar dažnedažādiem notikumiem. Slavenie karnevāli un ludziņas, kur audzēkņiem katram bija sava lomiņa. Viss pārējais gatavošanās process gan bija vecāku daļa. Marutas tētis bija tas, kas darināja vajadzīgās maskas, pats nebūdams šuvējs. Piemēram, saules maska tika šūdināta un aplipināta ar daudz eglīšu mantiņām, lai spīdētu un mirdzētu. Kādā no ludziņām Marutai bija piešķirtas pat vairākas lomas, un, neskatoties uz to, ka bija 39C temperatūra, nevarēja pievilt pasākumu, un lomiņas godam tika nospēlētas.
Gan vispārizglītojošā skolā, gan mūzikas skolā mācības nesagādāja nekādas problēmas, viss padevās. Tādēļ jo vairāk nevarēja izvēlēties virzienu, pa kuru doties tālākā izglītības ceļā. Galu galā, paliekot pie mūzikas, Maruta mācības turpināja Ventspils Mūzikas vidusskolā. Tas bija visjautrākais studiju laiks – dzīvošana kopmītnēs, mācības, studentu dzīve. Paralēli mācībām vidusskolā Maruta aktīvi darbojās dažādos estrādes ansambļos kā soliste – Kuldīgā Kultūras nama estrādes ansamblī A.Klinta vadībā, Lauktehnikas ansamblī V.Staško vadībā, iegūstot labākās solistes novērtējumu kādā no ikgadējām obligātajām skatēm. Šāds novērtējums nebija vienkārši novērtējums, no tā bija atkarīga visa turpmākā ansambļa darbība un uzstāšanās vietas. Ventspils Mūzikas vidusskolu Maruta beidza ar Sarkano diplomu, kurš šobrīd vairs neatrodas pie Marutas, bet gan valsts arhīvā Rīgā. Novēlam to atkal atgūt savā īpašumā!
Mūzikas izglītība turpinājās Latvijas Konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā. Studiju gados jau tika uzsākta darba pieredze, strādājot par diriģenti sieviešu korī “Sakta” Rīgā, kā arī Patērētāju biedrības korī “Kurzeme” Kuldīgā. Un, protams, turpinājās iesāktais mūzikas ceļš estrādes ansambļu koncertēšanā.
Darba gaitas E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā Maruta sāka mācot audzēkņiem dziedāšanu kora klasē, darbojoties ar skolas kori, un vēlāk arī mācot solfedžo. Marutas darbs skolā ir ar milzīgu atraktivitāti, spriganumu, ātrumu, radošumu, bez liekas runāšanas – ja jādara, darām. Marutas smiekli – ja tie kādu dienu nav dzirdami, tad visiem ir skaidrs – Marutai šodien ir brīvdiena. Milzīgs darbs tiek ieguldīts kora “Cantus”darbībā. Koncertceļojumi, kas nav tikai ceļojumi, nes līdzi ļoti daudz sagatavošanās darbus, bet, redzot kā tas tiek paveikts, šķiet, ka Marutai nekas nav neiespējams. Gandrīz visa pasaule apceļota darot to, kas ļoti patīk un labi padodas.
Kas spēj sagādāt prieku? Tā ir ģimene, bērni – pirmkārt jau savējie un pēc tam arī skolas bērni. Prieku sagādā iespēja par kādu parūpēties, piemēram, apkopt dārzu. Par to tikai iedomājoties redzam skaisti ziedošo dāliju lauku. Izcili parūpēties par svētku galdu. Jā – murķeļu mērce, baltais sviests, vārīti kartupeļi ar visu mizu un vēl un vēl, tas viss skaisti noformēts… Džeza un klasiskās mūzikas koncerti, teātra izrādes, grāmatas. Prieku sagādā dzīvot dzīvi pilnvērtīgi, pa īstam.
Kolēģi par Marutu saka: “Reāli domājošs cilvēks, ar labu humora izjūtu, skanīgiem smiekliem, radošumu.Brīnišķīga saimniece un dārzniece. Svētku reizēs varam baudīt dažādus konservējumus, kā arī saņemt pašas audzētās un lolotās dālijas. Pilna enerģijas, vienmēr gatava uz dažādām everģēlībām – pārģēbšanos, teātra spēlēšanu u.t.t. Mājas bēniņos var atrast jebko, lai pārtaptu jebkurā personāžā. Un protams – MURĶEĻI!!! Maruta visu dara no sirds un dvēseles.”