15.jūnijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas teorijas nodaļas skolotāja Vaira Leite.
Vairas bērnība pagāja mūziku mīlošu ļaužu pulkā. Ģimenes viesības nebija iedomājamas bez dziedāšanas un mūzikas. Arī draugu lokā bija cilvēki, kas ieteica mācīties mūzikas skolā, to uzskatot par lielu vērtību un nozīmīgu izvēli bērna izglītībā. Vaira nebija domājusi par konkrētu instrumentu, ko vēlētos spēlēt, tāpēc iestājeksāmenā viņai tika iedalīta vijole. Taču pēc neilga laika vijole tika nomainīta uz akordeonu, un tas tad tika arī apgūts un pilnveidots. Mūzikas skolas dzīvē iezīmējas vairāki spilgti notikumi – spēlēšana akordeonistu ansamblī, dziedāšana korī, kas ietvēra koncertus skolā, pilsētā, sadraudzības koncertus ar citām mūzikas skolām. Īpaši spilgti palicis atmiņā koncerts, kur pirmo reizi bija iespēja dzirdēt ērģeles. Tas notika Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā, kas tajā laikā tika izmantota muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Līdztekus spraigajam mācību darbam tika rīkoti krāšņi karnevāli ar audzēkņu un vecāku līdzdalību.
Pabeidzot skolu, Vairas pamatdoma bija kļūt par matemātikas skolotāju, tāpēc mērķis bija turpināt mācīties vidusskolā un pēc tam universitātē, taču notika pavisam citādi. Kopīgi ar skolas draudzeni Ingunu Vairadevās uz E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, kur tika kārtoti iestājeksāmeni teorijas nodaļā. Tā nu turpmākie studiju gadi tika pavadīti Liepājā, nezaudējot sapni kļūt par skolotāju, tikai nomainot virzienu no matemātikas uz mūzikas teorijas skolotāju. Studiju laiks bija īpašs, apmklējot koncertus, teātra izrādes, muzejus, izstādes. Bija iespēja būt līdzās pieredzes bagātiem cilvēkiem un māksliniekiem. Radoša vieta un laiks.
Pēc studijām Liepājā Vaira uzsāka darbu Kuldīgas mūzikas skolā. Vienlaicīgi arī uzsākās mācības neklātienē Latvijas Konservatorijā. Arī tur pavērās iespējas satikt daudz radošus māksliniekus un komponistus. Pie katras izdevības Vaira apmeklējamākslas izstādes Rīgā, piemēram, izstāžu zāli “Latvija”, kur vienkopus bija iespēja redzēt tā laika izcilāko mākslinieku darbus.
Līdztekus darbam mūzikas skolā Vaira ar savām zināšanām dalījās, periodiski strādājot par mūzikas skolotāju Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zīnību vidusskolā un Kuldīgas 2.vidusskolā. Lauktehnikas deju kolektīvā un deju kolektīvā “Bandava” pildīja koncertmeistares darbu. Noteikti jāpiemin pavadītaislaiks korī “Ventava” un kamerkorī “Rāte”, kas ir bijis īpašs, esot kopā ar radošiem cilvēkiem, koncertējot Latvijā un ārpus tās.
Vaira ir cilvēks, kas izvirza izaicinājumus uz jaunām lietām pati savam priekam. Tā pašmācības ceļā ir apgūta ģitārspēle, ērģeļspēle. Arī kokles spēle, turklāt tā ir ne tikai apgūta spēlēt, bet pat pašas rokām izgatavota.
Kas sagādā prieku? Izzināt, būt klāt, pilnveidot sevi – izstādēs, koncertos, mākslas pasaulē, audzēkņu koncertos, grāmatās, ikdienā, atpūtā, nesteidzīgā kafijas pauzē, vienmēr atrodot mirkli sev, tādējādi arī nepārtraukti pilnveidojot sevi. Vaira ir iemācījusies skaistu dzīves gudrību – iepriecināt sevi, piemēram,nopērkot savu mīļāko šokolādi un to ar baudu apēst. Vaira atzīst: “Dažkārt var šķist, ka mēs esam pieauguši cilvēki, mums jādomā kā pieaugušiem cilvēkiem, bet sirdī vienmēr jāatrod kaut neliela vietiņa no bērna sirds, no bērna prieka, lai pieaugušā cilvēka sirds spētu būt vēl krāsaināka, bagātāka un redzīgāka.”
Kolēģi par Vairu saka: “Visaktīvākā koncertu un pasākumu apmeklētāja. Īsta teorētiķe. Vienmēr atsaucīga un izpalīdzīga gan pret kolēģiem, gan arī audzēkņiem. Patīk klausīties labu mūziku, lasīt grāmatas. Vaira ir sirsnīga, ar labu humora izjūtu. Īpaši labi saprotas ar maziem bērniem. Ir gatava dažādām jautrām, sadzīviskām ēverģēlībām.”