Mūsu jubilāri 🔔


1.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas Pūšamo un sitamo instrumentu spēles nodaļas vadītāja un flautas skolotāja Heda Auziņa.

​Hedas bērnības un jaunības pilsēta bija Ventspils. Liela loma Hedas dzīvē bija vecmāmiņai, kura daudz bija cietusi karā, līdz ar to viņa uzskatīja un saprata, ka muzikālajai izglītībai ir liela vērtība, un sabiedrībā tā ir augsti novērtēta, tāpēc paralēli vispārizglītojošai skolai Heda mācījās mūzikas skolā klavieres. Vasarās, kad draugi nāca aicināt Hedu ārā spēlēties, vecmāmiņa draugiem atbildēja: “Hedam nav laiks, viņam jāiet spēlēt klavier’s!”

​Mūzikas skolas pēdējās klasēs Heda jau bija sapratusi, ka tālākais ceļš turpināsies mūzikas vidusskolā turpat Ventspilī. Heda uzsāka mācības vidusskolā, tikai tās nāca ar lielām izmaiņām. Mazās rokas dēļ pedagogi ieteica mainīt specialitātes instrumentu no klavierēm uz flautu. Protams, pārdzīvojums par to kādu laiku bija, taču pēc tam tas bija kā liels ieguvums. Vidusskolā vismīļākais priekšmets bija orķestra diriģēšana. Savukārt iegūtā pieredze klavierspēlē deva iespēju sākt pirmās darba gaitas. Mācoties 3. kursā Heda sāka strādāt Ventspils mūzikas vidusskolā par koncertmeistari vidusskolas studentiem – mežradzniekiem un kordiriģentiem.

​Pēc vidusskolas beigšanas Heda pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā, kas nozīmēja meklēt darba iespējas. Tā nu tika vērtas Kuldīgas mūzikas skolas durvis, lai uzrunātu skolas direktori Marutu Rozīti par darba iespējām. Direktore atbildi nedeva uzreiz, bet pēc kāda laika darba gaitas tika sāktas Kuldīgas mūzikas skolā par flautas, obligāto klavieru skolotāju, koncertmeistari, kā arī tika uzticēts vadīt pūšaminstrumentu nodaļu.

​Paralēli darbam mūzikas skolā Heda strādāja Kokapstrādes kombināta “Vulkāns” mazbērnu novietnē “Rūķītis” par muzikālo audzinātāju bērniem līdz 3 gadu vecumam. Radošā aktivitāte tika pilnveidota dziedot sieviešu vokālajā ansamblī “Kursa”, kuru vadīja Ligita Vecpūle. Ansamblis valsts mērogā guva izcilus rezultātus un godalgotas vietas. Neatņemama savstāvdaļa ir kori. Sākumā jauktais koris “Ventava”, velāk kamerkoris “Rāte”. Abos šajos koros Heda kādu laiku ir darbojusies arī kā kormeistare. Ir piedzīvoti daudzi skaisti koncerti Latvijā un ārvalstīs, ir gūti sasniegumi un uzvaras konkursos, bet kā saka Heda pati: “Vislielākās emocijas ir piedzīvotas dziedot dievnamos un uz lielās Mežaparka estrādes – Dziesmu svētkos.”

Kas spēj sagādāt prieku?

• Grāmatas – no fantastikas līdz biogrāfijām.
• Dārza darbi. Jāpiemin, ka Heda sākotnēji neko nezināja un nesaprata no zemes darbiem, taču dzīve iegrozījās tā, ka īpašumā tika iegūts neliels zemes pleķītis mazdārziņos Virkā. Mazdārziņu lieta Hedu aizrāva tā, ka jau pirmajā gadā tika izaudzēta grandioza gurķu raža.
• Ceļošana ar autobusu, jo tad ir laiks sarunām ar cilvēkiem.
• Adīšana! Siltās adītās zeķītes, šķiet, saņēmis katrs skolas darbinieks, tāpat arī saadītas zeķītes bērniem slimnīcās, draugiem, radiem un audzēkņiem.
• Braukšana ar auto – tā ir dzīves nepieciešamība, bet tajā pat laikā atpūta no ikdienas darbiem.
• Izbaudīt ēdiena burvību, tas ir viens no prieka mirkļiem, ko nekad nevajag uzskatīt par dzīves normu, bet gan par svētkiem.
• Neatņemama dzīves prieka deva ir dzīvnieki, īpaši suņi. Tie ir uzticami draugi, kas saprot, jūt un ir uzticami bez nosacījumiem. Kā arī tie ir lieliski sabiedrotie, kad pēc nostrādātas ikdienas var kopā izstaigāties, tā uzturot fizisko formu.
• Visdažadākā jūra – vētraina, vējaina, mierīga – tās klātbūtnē vienkārši stāvēt un būt.

​Hedas dzīves moto: “Izdarīt tik labi, cik vien var un izdarīt līdz galam. Dzīvot draudzīgi.”

​Kolēģi par Hedu saka: “Ļoti darbīga un čakla: no rokdarbiem līdz celtniecības darbiem. Mūžīgā optimiste. Labākā krievu vīrieša tēla atveidotāja skolā. Cilvēks uz kuru var paļauties, kam var uzticēties. Saprotoša, sirsnīga, pozitīvas enerģijas pārpilna. Grūtā brīdī pastieps roku, lai palīdzētu. Profesionāle, kompetenta, argumentē savu viedokli, spēj saskatīt nianses. Laba un mērķtiecīga skolotāja. Neatlaidības sīkstums – nav neatrisināmu jautājumu, vienkārši neatlaidīgi jārisina. Cilvēks, kas nesavtīgi palīdz. Kopā ar uzticamo sunīti Elenu dodas pie cilvēkiem pansionātos, pie bērniem ar īpašām vajadzībām, lai ienestu prieku un caur to radītu prieku arī sev. Heda ir cilvēks, kas ilgi nedomā, bet rīkojas. Sirds, kas ir atvērta, lai dotu!”