Mūsu jubilāri 🔔


Šodien, 1.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas Pūšamo un sitamo instrumentu spēles nodaļas vadītāja un flautas skolotāja Heda Auziņa.

Hedas bērnības un jaunības pilsēta bija Ventspils. Liela loma Hedas dzīvē bija vecmāmiņai, kura daudz bija cietusi karā, līdz ar to viņa uzskatīja un saprata, ka muzikālajai izglītībai ir liela vērtība, un sabiedrībā tā ir augsti novērtēta, tāpēc paralēli vispārizglītojošai skolai Heda mācījās mūzikas skolā klavieres. Vasarās, kad draugi nāca aicināt Hedu ārā spēlēties, vecmāmiņa draugiem atbildēja: “Hedam nav laiks, viņam jāiet spēlēt klavier’s!

Mūzikas skolas pēdējās klasēs Heda jau bija sapratusi, ka tālākais ceļš turpināsies mūzikas vidusskolā turpat Ventspilī. Heda uzsāka mācības vidusskolā, tikai tās nāca ar lielām izmaiņām. Mazās rokas dēļ pedagogi ieteica mainīt specialitātes instrumentu no klavierēm uz flautu. Protams, pārdzīvojums par to kādu laiku bija, taču pēc tam tas bija kā liels ieguvums. Vidusskolā vismīļākais priekšmets bija orķestra diriģēšana. Savukārt iegūtā pieredze klavierspēlē deva iespēju sākt pirmās darba gaitas. Mācoties 3. kursā Heda sāka strādāt Ventspils mūzikas vidusskolā par koncertmeistari vidusskolas studentiem – mežradzniekiem un kordiriģentiem.

Pēc vidusskolas beigšanas Heda pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā, kas nozīmēja meklēt darba iespējas. Tā nu tika vērtas Kuldīgas mūzikas skolas durvis, lai uzrunātu skolas direktori Marutu Rozīti par darba iespējām. Direktore atbildi nedeva uzreiz, bet pēc kāda laika darba gaitas tika sāktas Kuldīgas mūzikas skolā par flautas, obligāto klavieru skolotāju, koncertmeistari, kā arī tika uzticēts vadīt pūšaminstrumentu nodaļu.

Paralēli darbam mūzikas skolā Heda strādāja Kokapstrādes kombināta “Vulkāns” mazbērnu novietnē “Rūķītis” par muzikālo audzinātāju bērniem līdz 3 gadu vecumam. Radošā aktivitāte tika pilnveidota dziedot sieviešu vokālajā ansamblī “Kursa”, kuru vadīja Ligita Vecpūle. Ansamblis valsts mērogā guva izcilus rezultātus un godalgotas vietas. Neatņemama savstāvdaļa ir kori. Sākumā jauktais koris “Ventava, velāk kamerkoris “Rāte. Abos šajos koros Heda kādu laiku ir darbojusies arī kā kormeistare. Ir piedzīvoti daudzi skaisti koncerti Latvijā un ārvalstīs, ir gūti sasniegumi un uzvaras konkursos, bet kā saka Heda pati: “Vislielākās emocijas ir piedzīvotas dziedot dievnamos un uz lielās Mežaparka estrādes – Dziesmu svētkos.”

Kas spēj sagādāt prieku?

Grāmatas – no fantastikas līdz biogrāfijām.
Dārza darbi. Jāpiemin, ka Heda sākotnēji neko nezināja un nesaprata no zemes darbiem, taču dzīve iegrozījās tā, ka īpašumā tika iegūts neliels zemes pleķītis mazdārziņos Virkā. Mazdārziņu lieta Hedu aizrāva tā, ka jau pirmajā gadā tika izaudzēta grandioza gurķu raža.
Ceļošana ar autobusu, jo tad ir laiks sarunām ar cilvēkiem.
Adīšana! Siltās adītās zeķītes, šķiet, saņēmis katrs skolas darbinieks, tāpat arī saadītas zeķītes bērniem slimnīcās, draugiem, radiem un audzēkņiem.
Braukšana ar autotā ir dzīves nepieciešamība, bet tajā pat laikā atpūta no ikdienas darbiem.
Izbaudīt ēdiena burvību, tas ir viens no prieka mirkļiem, ko nekad nevajag uzskatīt par dzīves normu, bet gan par svētkiem.
Neatņemama dzīves prieka deva ir dzīvnieki, īpaši suņi. Tie ir uzticami draugi, kas saprot, jūt un ir uzticami bez nosacījumiem. Kā arī tie ir lieliski sabiedrotie, kad pēc nostrādātas ikdienas var kopā izstaigāties, tā uzturot fizisko formu.
Visdažadākā jūra – vētraina, vējaina, mierīga – tās klātbūtnē vienkārši stāvēt un būt.

Hedas dzīves moto: “Izdarīt tik labi, cik vien var un izdarīt līdz galam. Dzīvot draudzīgi.

Kolēģi par Hedu saka: Ļoti darbīga un čakla: no rokdarbiem līdz celtniecības darbiem. Mūžīgā optimiste. Labākā krievu vīrieša tēla atveidotāja skolā. Cilvēks uz kuru var paļauties, kam var uzticēties. Saprotoša, sirsnīga, pozitīvas enerģijas pārpilna. Grūtā brīdī pastieps roku, lai palīdzētu. Profesionāle, kompetenta, argumentē savu viedokli, spēj saskatīt nianses. Laba un mērķtiecīga skolotāja. Neatlaidības sīkstumsnav neatrisināmu jautājumu, vienkārši neatlaidīgi jārisina. Cilvēks, kas nesavtīgi palīdz. Kopā ar uzticamo sunīti Elenu dodas pie cilvēkiem pansionātos, pie bērniem ar īpašām vajadzībām, lai ienestu prieku un caur to radītu prieku arī sev. Heda ir cilvēks, kas ilgi nedomā, bet rīkojas. Sirds, kas ir atvērta, lai dotu!

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

 

Mūsu jubilāri 🔔


Šodien, 15.jūnijā 
dzimšanas dienu svin mūsu skolas teorijas nodaļas skolotāja Vaira Leite.

Vairas bērnība pagāja mūziku mīlošu ļaužu pulkā. Ģimenes viesības nebija iedomājamas bez dziedāšanas un mūzikas. Arī draugu lokā bija cilvēki, kas ieteica mācīties mūzikas skolā, to uzskatot par lielu vērtību un nozīmīgu izvēli bērna izglītībā. Vaira nebija domājusi par konkrētu instrumentu, ko vēlētos spēlēt, tāpēc iestājeksāmenā viņai tika iedalīta vijole. Taču pēc neilga laika vijole tika nomainīta uz akordeonu, un tas tad tika arī apgūts un pilnveidots. Mūzikas skolas dzīvē iezīmējas vairāki spilgti notikumi – spēlēšana akordeonistu ansamblī, dziedāšana korī, kas  ietvēra koncertus  skolā, pilsētā, sadraudzības koncertus ar citām mūzikas skolām. Īpaši spilgti palicis atmiņā koncerts, kur pirmo reizi bija iespēja dzirdēt ērģeles. Tas notika Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā, kas tajā laikā tika izmantota muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Līdztekus spraigajam mācību darbam tika rīkoti  krāšņi karnevāli ar audzēkņu un vecāku līdzdalību.

Pabeidzot skolu, Vairas pamatdoma bija kļūt par matemātikas skolotāju, tāpēc mērķis bija turpināt mācīties vidusskolā un pēc tam universitātē, taču notika pavisam citādi. Kopīgi ar skolas draudzeni Ingunu Vairadevās uz E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, kur tika kārtoti iestājeksāmeni teorijas nodaļā. Tā nu turpmākie studiju gadi tika pavadīti Liepājā, nezaudējot sapni kļūt par skolotāju, tikai nomainot virzienu no matemātikas uz mūzikas teorijas skolotāju. Studiju laiks bija īpašs, apmklējot koncertus, teātra izrādes, muzejus, izstādes. Bija iespēja būt līdzās pieredzes bagātiem cilvēkiem un māksliniekiem. Radoša vieta un laiks.

Pēc studijām Liepājā Vaira uzsāka darbu Kuldīgas mūzikas skolā. Vienlaicīgi arī   uzsākās mācības neklātienē Latvijas Konservatorijā. Arī tur pavērās iespējas satikt daudz radošus māksliniekus un komponistus. Pie katras izdevības Vaira apmeklējamākslas izstādes Rīgā, piemēram, izstāžu zāli “Latvija”, kur vienkopus bija iespēja redzēt tā laika izcilāko mākslinieku darbus.

Līdztekus darbam mūzikas skolā Vaira ar savām zināšanām dalījās, periodiski strādājot par mūzikas skolotāju Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zīnību vidusskolā un Kuldīgas 2.vidusskolā. Lauktehnikas deju kolektīvā un deju kolektīvā “Bandava” pildīja koncertmeistares darbu. Noteikti jāpiemin pavadītaislaiks korī “Ventava” un kamerkorī “Rāte”, kas ir bijis īpašs, esot kopā ar radošiem cilvēkiem, koncertējot Latvijā un ārpus tās.

Vaira ir cilvēks, kas izvirza izaicinājumus uz jaunām lietām pati savam priekam. Tā pašmācības ceļā ir apgūta ģitārspēle, ērģeļspēle. Arī kokles spēle, turklāt tā ir ne tikai apgūta spēlēt, bet pat pašas rokām izgatavota.

Kas sagādā prieku? Izzināt, būt klāt, pilnveidot sevi – izstādēs, koncertos, mākslas pasaulē, audzēkņu koncertos, grāmatās, ikdienā, atpūtā, nesteidzīgā kafijas pauzē, vienmēr atrodot mirkli sev, tādējādi arī nepārtraukti pilnveidojot sevi. Vaira ir iemācījusies skaistu dzīves gudrību – iepriecināt sevi, piemēram,nopērkot savu mīļāko šokolādi un to ar baudu apēst. Vaira atzīst: “Dažkārt var šķist, ka mēs esam pieauguši cilvēki, mums jādomā kā pieaugušiem cilvēkiem, bet sirdī vienmēr jāatrod kaut neliela vietiņa no bērna sirds, no bērna prieka, lai pieaugušā cilvēka sirds spētu būt vēl krāsaināka, bagātāka un redzīgāka.”

Kolēģi par Vairu saka: “Visaktīvākā koncertu un pasākumu apmeklētāja. Īsta teorētiķe. Vienmēr atsaucīga un izpalīdzīga gan pret kolēģiem, gan arī audzēkņiem. Patīk klausīties labu mūziku, lasīt grāmatas. Vaira ir sirsnīga, ar labu humora izjūtu. Īpaši labi saprotas ar maziem bērniem. Ir gatava dažādām jautrām, sadzīviskām ēverģēlībām.”

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mūsu jubilāri 🔔


Šodien, 2.jūnijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas mūzikas teorijas un koru skolotāja Maruta Grigale.

Par to, ka jāmācās mūzikas skolā, šaubu nebija, jo tur jau mācījās vecākais brālis. Stāsts par instrumenta izvēli vēl šobaltdien ir ar vairākām versijāmgan par vijoli, gan klavierēm. Bet galu galā Maruta apguva klavierspēli, lai gan skolas laikā klavieres viņas atraktīvajam raksturam bija diezgan garlaicīgs mācību priekšmets. Visa pārējā mūzikas skolas dzīve gan bija piepildīta ar dažnedažādiem notikumiem. Slavenie karnevāli un ludziņas, kur audzēkņiem katram bija sava lomiņa. Viss pārējais gatavošanās process gan bija vecāku daļa. Marutas tētis bija tas, kas darināja vajadzīgās maskas, pats nebūdams šuvējs. Piemēramsaules maska tika šūdināta un aplipināta ar daudz eglīšu mantiņām, lai spīdētu un mirdzētu. Kādā no ludziņām Marutai bija piešķirtas pat vairākas lomas, unneskatoties uz to, ka bija 39C temperatūra, nevarēja pievilt pasākumu, un lomiņas godam tika nospēlētas.

Gan vispārizglītojošā skolā, gan mūzikas skolā mācības nesagādāja nekādas problēmas, viss padevās. dēļ jo vairāk nevarēja izvēlēties virzienu, pa kuru doties tālākā izglītības ceļā. Galu galā, paliekot pie mūzikas, Maruta mācības turpināja Ventspils Mūzikas vidusskolā. Tas bija visjautrākais studiju laiks – dzīvošana kopmītnēs, mācības, studentu dzīve. Paralēli mācībām vidusskolā Maruta aktīvi darbojās dažādos estrādes ansambļos kā solisteKuldīgā Kultūras nama estrādes ansamblī A.Klinta vadībā, Lauktehnikas ansamblī V.Staško vadībā, iegūstot labākās solistes novērtējumu kādā no ikgadējām obligātajām skatēm. Šāds novērtējums nebija vienkārši novērtējums, no tā bija atkarīga visa turpmākā ansambļa darbība un uzstāšanās vietas. Ventspils Mūzikas vidusskolu Maruta beidza ar Sarkano diplomu, kurš šobrīd vairs neatrodas pie Marutas, bet gan valsts arhīvā Rīgā. Novēlam to atkal atgūt savā īpašumā!

Mūzikas izglītība turpinājās Latvijas Konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā. Studiju gados jau tika uzsākta darba pieredze, strādājot par diriģenti sieviešu korī “Sakta” Rīgā, kā arī Patērētāju biedrības korī “Kurzeme” Kuldīgā. Un, protams, turpinājās iesāktais mūzikas ceļš estrādes ansambļu koncertēšanā.

Darba gaitas E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā Maruta sāka mācot audzēkņiem dziedāšanu kora klasē, darbojoties ar skolas kori, un vēlāk arī mācot solfedžo. Marutas darbs skolā ir ar milzīgu atraktivitāti, spriganumu, ātrumu, radošumu, bez liekas runāšanas – ja jādara, darām.  Marutas smiekli – ja tie kādu dienu nav dzirdami, tad visiem ir skaidrs – Marutai šodien ir brīvdiena. Milzīgs darbs tiek ieguldīts kora Cantusdarbībā. Koncertceļojumi, kas nav tikai ceļojumi, nes līdzi ļoti daudz sagatavošanās darbus, bet, redzot kā tas tiek paveikts, šķiet, ka Marutai nekas nav neiespējams. Gandrīz visa pasaule apceļota darot to, kas ļoti patīk un labi padodas.

Kas spēj sagādāt prieku? ir ģimene, bērnipirmkārt jau savējie un pēc tam arī  skolas bērni. Prieku sagādā iespēja par kādu parūpēties, piemēram, apkopt dārzu. Par to tikai iedomājoties redzam skaisti ziedošo dāliju lauku. Izcili parūpēties par svētku galdu. Jā – murķeļu mērce, baltais sviests, vārīti kartupeļi ar visu mizu un vēl un vēl, tas viss skaisti noformēts… Džeza un klasiskās mūzikas koncerti, teātra izrādes, grāmatas. Prieku sagādā dzīvot dzīvi pilnvērtīgi, pa īstam.

Kolēģi par Marutu saka: Reāli domājošs cilvēks, ar labu humora izjūtu, skanīgiem smiekliem, radošumu.Brīnišķīga saimniece un dārzniece. Svētku reizēs varam baudīt dažādus konservējumus, kā arī saņemt pašas audzētās un lolotās dālijas. Pilna enerģijas, vienmēr gatava uz dažādām everģēlībām – pārģēbšanos, teātra spēlēšanu u.t.t. Mājas bēniņos var atrast jebko, lai pārtaptu jebkurā personāžā. Un protams – MURĶEĻI!!! Maruta visu dara no sirds un dvēseles.

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

 

 

Mūsu jubilāri 🔔


Šodien 31.maijā, dzimšanas dienu svi
n mūsu skolas direktores vietniece izglītības jomā un vijoļspēles skolotāja Inguna Svara.

Inguna ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Vecāki vēlējās, lai meita mācītos mūzikas skolā. Ingunas tēta drauga meita bija jau pabeigusi mūzikas skolu, un viņš lūdza, lai viņa pamācītu un sagatavotu Ingunu mūzikas skolai. Mūzikas skolā Inguna tika uzņemta ar otro piegājienu, ņemot vērā tā laika kārtību, kad bija jāiztur konkurss, lai tiktu uzņemts mūzikas skolā.

Mūzikas skolas laiks bija interesants, krāsains, bagāts ar pasākumiem, kuri vēl tagad palikuši atmiņā. Krāšņie mūzikas skolas karnevāli, kur līdzdalību ņēma arī vecāki, palīdzot organizēt, klājot galdus un šujottērpus. Tāpat arī skolotājas Mārītes Cinovskas iestudētās teātra ludziņas, kur bērniem tika piemeklētas lomiņas un krāšņi tērpi. Pašas mācības bija ar ļoti augstām prasībām, bet ikdienas dzīve bija savstarpēji draudzīga ar visiem audzēkņiem. Iegūtās zināšanas un prasmes instrumenta spēlē vienmēr tika novērtētas ģimenē, kur katros svētkos tika dziedāts, un vienmēr, iepriecinot viesus, Ingunai bija jāspēlē arī vijole.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Inguna iestājās E.Melngaiļas Liepājas Mūzikas vidusskolā. Studentu dzīve bija muzikāli aizraujoša un intensīva. Liels prieks bija spēlēt studentu orķestrī. 3.kursā bija iespēja spēlēt ar studentu orķestri kā solistei. Tās ir īpašas izjūtas – atrasties vidū mūzikas varenībai un skaistumam. Studiju laikā Inguna regulāri apmeklēja teātra izrādes. Kā vijolniecei viņai bija iespēja piedalīties ārpus skolas muzikālos projektos Liepājas teātrī, Estrādes orķestru festivālā “Jūras pērle”, Jēkaba Ozoliņa vadītā muzikālā apvienībā.

Pēc vidusskolas beigšanas Inguna divus gadus nostrādāja Auces mūzikas skolā, bet pēc tam atgriezās Kuldīgā, lai strādātu E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā. Atgriezties strādāt savā skolā? Tās ir divejādas sajūtas – prieks, ka esi mājās, savā pilsētā, bet līdzās ir satraukums, jo ir jāstrādā līdzās kolēģiem, kas bijuši Ingunas skolotāji. Uzņemšana kolektīvā bija laipna, un sākotnējais mulsums jau drīz vien izzuda. Un nu jau šeit nostrādāti 43 gadi, pārzinot skolas mācību darbu, saturu, dokumentāciju – tā visa ir skolas ikdienas tehniskā puse, bet ikdienas prieku un uzmundrinājumu sniedz atrašanās kolektīvā, kur kolēģu vidū var gūt atbalstu un sapratni, piedalīties kopīgos pasākumos.

Kas Ingunai spēj sagādāt prieku? Muzicēšana – kopā ar kolēģiem dāžādos instrumentālos sastāvos. Simfoniskās mūzikas koncerti un teātra izrādes, tie ir svētki ar lielo burtu. Nesteidzīga atpūta, adīšana, grāmatu lasīšana, īpaši dzeja. Ikdienas un svētku svinēšana kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem – ģimeni. Prieku spēj sagādāt garšīgs ēdiens, īpaši priekšroku dodot sāļiem ēdieniem, saldo ēdienu atstājot pēdējā vietā, kā mazu, skaistu nieciņu.

Kolēģi saka: Inguna ir ļoti saticīga, vienmēr pacietīga, saglabā mieru. Patīk sirsnīga, liriska dzeja. Augstu vērtē draudzību. Prot garšīgi gatavot ēst. Inguna prot klausīties, un tā ir īpašība, kas nepiemīt daudziem. Inguna dara visu un vienmēr paspēj visu. Nevienam nekad neatsaka palīdzību. Papīru, dokumentu un e-klases guru. Izcils piemērs tam, ka “Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt”, turklāt vienmēr viss tiek darīts ar smaidu.

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mūsu jubilāri 🔔


Šodien, 29. aprīlī dzimšanas dienu svin
E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas klavierspēles skolotāja Daiga Šmēdiņa.

Daiga ir dzimusi, augusi un mācījusies vēja pilsētā Liepājā.Muzikālais ceļš saistīts ar E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, bet kā tad Daiga līdz tam nokļuva? 5 gadu vecumā Daiga mācījās baleta skolā, līdz kādu dienu mamma izņēmu Daigu no šīs skolas, lai vestu meiteni uz mūzikas skolu. Pārdzīvojums bija liels, īpaši par pasūtītām jaunām baleta kurpēm, kuras tā arī netika saņemtas. Un tomēr, mācoties vispārizglītojošā skolā,Daiga paralēli apmeklēja arī mākslas vingrošanas nodarbības.

Pēc beigšanas eksāmeniem mūzikas skolā, mamma sacīja Daigai: “Tagad tu vari darīt ko gribi. Un Daiga aiz spīta iestājās mūzikas vidusskolā, katru dienu spēlējot astoņas stundas, lai sagatavotu  iestājeksāmena programmu izvēlētajā specialitātē – klavierēs.

Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas darbu sadalē Daiga nokļuva Kuldīgā. Sākas lielā dzīve pilsētā, kurā neviens nebija pazīstams, kurā īsti nebija, kur dzīvot. Pirmais pusgads pagāja rodot mājvietu gan pie audzēkņiem, gan pie kolēģiem, līdz brīdim, kad Daigai tomēr radās iespēja būt neatkarīgai pašai savā dzīvoklītī. Paralēli darbam mūzikas skolā, Daiga lielu pieredzi un praksi ieguva strādājot par  koncertmeistari TDA “Venta”, bērnu deju kolektīvā “Stariņš”, Patērētāju biedrības deju kolektīvā un Lauktehnikas deju kolektīvā.

E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā jau nostrādāti 45 darba gadi nozīmīgs laika periods, kas bijis un joprojām ir daudzveidīgs, radošs un piedzīvojumiem bagāts. Pirmos 10 darba gadus Daiga lielākoties bija koncertmeistare pūšaminstrumentu spēles audzēkņiem. 24 gadi pavadīti vadot pianistu nodaļas darbu, bet pats nozīmīgākais ir bijis un vēljoprojām irbūt līdzās un redzēt, kā no mazām nedrošām rociņām, cauri kāpumiem un kritumiem, no nevarēšanas līdz varēšanai, katrs audzēknis nonāk līdz melodiskām skaņām un pārliecinātību sevī. Daiga ir stingra, prasīga, bet tajā pašā laikā saprotoša, mīļa un gādīga skolotāja saviem audzēkņiem.

Ģimene – tā vienmēr Daigai bijusi, ir un būs pati svarīgākā. Kad abi dēli sāka nodarboties ar sportu, visa dzīve tika pakārtota tam, lai vienmēr būtu līdzās. Volejbols kļuva par “otro dzīviTreniņi, nometnes, spēles un tam visam arī pievienotā vērtība – ceļošana, kas mijās ar atpūtu. Prieku sagādā dēlu sasniegumi, un tas nav tikai domājot par sportu. Ir skaisti ikreiz sagaidīt ciemos dēlus ar ģimenēm – vedeklas, kas kļuvušas kā meitas, mazbērni, kuru sabiedrībā aizmirstas, ka ikdienas solis ir rimtāks, tad uzdzirkstī izdomas pilns prieks.

Jau no mazām dienām Daiga ir cieši saistīta ar teātri, tāpēcteātra izrādes ir  viens no prieka avotiem, kas trauksmainā ikdienā ienes svētkus. Ikdienas rīti sākas ar veselības stiprināšanu – nūjošanu, savukārt pēc darbīgas nedēļas Daiga ļaujas sevis palutināšanai pirtī. Tas ir restarts pilnīgi visam.

Daiga ir cīnītāja. Nedarīt mazāk, kā var izdarīt un nedarīt vairāk pāri saviem spēkiemtas ir dzīves viedums, kas ļauj atrasties līdzsvarā ar sevi. Kolēģi par Daigu saka: Prasīga – vispirms pret sevi un arī pret citiem. Ar cieņu izturas pret audzēkņiem un kolēģiem. Sirsnīga skolotāja. Bijušie audzēkņi viņu atceras tikai ar labu, ciena un mīl. Superīga kolēģeoptimistiska, smaidīga, ar skaļu, nostādītu balsi un skanīgiem smiekliem. Izcila sieva,  mamma un omīte – ģimenes centrs.

 

Daudz laimes dzimšanas dienā!