Mūsu jubilāri 🔔

29.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas ģitāras spēles skolotājs Harijs Krūskops.

Harijs ir dzimis un audzis Rīgā, kur ieguva arī pamatizglītību. Paralēli dzīvei Rīgā daudz laika Harijs pavadīja, dzīvojot arī Ventspilī, un vidusskolas izglītība tika iegūta tieši tur.

Ceļš līdz mūzikai ir interesants. Harija vecāki ir cieši saistīti ar mūziku, tāpēc arī mājās ir skanējusi un joprojām skan dažādu žanru mūzika. Tētis, būdams profesionāls sitaminstrumentu mūziķis, ielicis pamatus bungu spēlē. Savukārt ģitāras spēli, sākotnēji spēlēdams pats savam priekam, Harijs apguvis jau profesionālā līmenī. Mūzikas skolas periods Harija dzīvē ir izplicis, jo pats nav gribējis tajā mācīties, un vecāki arī nav uzstājuši, taču, laikam ejot, nekur no mūzikas tālu nav varējis aiziet. Dzīvojot Ventspilī, ne reizi vien ejot garām Ventspils mūzikas vidusskolai, tas klusais sapnis un vēlme iekšēji bijusi: “Es arī gribētu šeit mācīties. Vēlme tika arī īstenota un vēl vairākHarijs Ventspils mūzikas vidusskolu ir absolvējis divas reizes. Vispirms mācoties ģitārspēli un pēc tam basģitāru “Ritma mūzikas un mūzikas tehnoloģiju nodaļā”. Tieši basģitāru Harijs sauc par savu instrumentu.

Latvijas Nacionālajai Operai arī ir liela nozīme Harija dzīvē. Vispirms tāpēc, ka tur strādā Harija vecāki, bet arī tāpēc, ka pirmā darba vieta tajā ir arī Harijam pašam, strādājot skatītāju apkalpošanas daļā.

Paralēli studijām un darbam Harijs spēlē vairākās grupās. Kā saka pats Harijs: “Mēs spēlējam aktuālu mūziku.” Ar grupu Sestra  gada beigās tiks izdots albums. Jāmin arī grupas Snakes on the plane un Mur.

Jau pāris gadus Harijs strādā arī mūsu skolā, kur ļoti atbildīgi un ar prieku nodod zināšanas mūsu audzēkņiem. Priecājamies viņu uzņemt savā kolektīvā un ceram, ka tikšanās klātienes mācībā ļaus vēl vairāk iepazīt Hariju caur sarunām, koncertiem un vienkāršās ikdienas sadzīves.

Kas spēj sagādāt prieku? Peldēšana, ar kuru līdz 14 gadu vecumam Harijs nodarbojies profesionāli, startējot sacensībās. Tagad vienkārši to izbauda kā skaistu dzīves sastāvdaļu. Makšķerēšana. Miers – kad apkārt nav neviena kompānija, kad var atpūsties savās mājās un izbaudīt mieru sev apkārt. Rakstīt ziku savam priekam un savai grupai. Prieku sagādā arī koncerti ar grupu, īpaši jau tagad, kad var atkal atgriezties uz skatuves un muzicēt kopā ar citiem mūziķiem. Prieku sagādā darīt to, kas patīk. Prieku sagādā dzīvot Latvijā. No tās es negribu ne aizbraukt, ne to pamest, ne atteikties no tās,saka Harijs.

Kolēģi par Hariju saka: Mūsdienīgs skolotājs, kurš ļoti labi saprotas ar saviem audzēkņiem. Lai arī tikšanās klātienē ar Hariju nesanāk bieži, katrā tikšanās reizē ar Hariju ir patīkami parunāt. Viņš vienmēr painteresējas par darāmajiem darbiem aktīvi seko līdzi mācību procesam. Harijs ir ļoti atsaucīgs, un kolektīvā ienes jauneklīgu, pozitīvu enerģiju!

 

 

Mūsu jubilāri 🔔

23.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas vispārējo klavieru skolotāja un koncertmeistare Sanita Lugovska.

Sanita ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Bērnudārzā muzikālā audzinātāja uzrunāja  Sanitas vecākus un  ieteica meiteni vest uz mūzikas skolu, lai attīstītu un pilnveidotu muzikālās dotības. Un tā jau no 5 gadu vecuma Sanita sāka mācīties mūzikas skolā. Sanita pati vēlējās spēlēt klavieres, taču  iestājeksāmenu komisija ieteica spēlēt vijoli. Mūzikas skolas laiks spilgti palicis prātā ar vijoles skolotāju V.Jūrmali, ansambļu skolotāju M.Cinovsku, ar M.Rozīti un kora braucieniem,koncertiem.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Sanita bija nolēmusi turpināt mācības vidusskolā ar mērķi kļūt par literatūras skolotāju, taču, draugu pamudināta, iestājās Rīgas Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā. Sanita pilnvērtīgi nodevās studiju laikam. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Sanita palika uz dzīvi Rīgā. Tomēr pēc vairākiem Rīgā pavadītiem gadiem, dzīve Sanitu atveda atpakaļ uz Kuldīgu, kur viņa sāka strādāt par mūzikas pedagogu Pelču speciālā internātskolā. Tā Sanitai ir bijusi ļoti liela pieredze gan kā pedagogam, gan kā cilvēkam. Tā ir bijusi vieta, kas izmaina dzīves uztveri, domāšanu, redzējumu. Tā ir bijusi vieta, kura iemāca redzēt vairāk nekā var redzēt, sajust dziļāk un tajā pašā laikā vienkāršāk. Vieta, kur mīlestība ir darbības vārds. Tā ir bijusi vieta, kas Sanitai kaut nedaudz, un, cik nu tas vispār ir iespējams, bet ir licis apjaust un iemācīties šos vārdus no Bībeles: “…ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, […] bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” /1.Korintiešiem 13:2/. Paralēli darbam Pelčos Sanita uzsāka studijas Liepājas Pedagoģiskajā Akadēmijā.

Pāris gadus Sanitas dzīve aizritēja darba gaitās arī Austrijā, kur tika apgūta vācu valoda. Taču nu Sanitas darba vieta ir mūsu mūzikas skolā. Kā saka pati Sanita: Kas var būt skaistāks par mūziku? Strādāt mūzikas skolā ir izredzētība. Tas ir, kas tāds, par ko kādreiz ir domāts, bet kas tagad ir realizējies!”

Kas sagādā prieku? Ziedi – to dažādība un krāsas. Daba. Grāmatas, rokdarbi – adīšana. Prieku sagādā rosīšanās virtuvēgan gatavojot ikdienas maltīti, gan gatavojot krājumus ziemai. Taču pāri šiem dzīves priekiem ir ceļošanas prieks, īpaši uz Vidusjūras  valstīm– Spāniju, Turciju, Grieķiju, Itāliju, Portugāli. Sanitai prieku sagādā valoda, tās skaņa, tāpēc laika gaitā ir apgūtas dažādas valodas – krievu, vācu, angļu, bet īpaši mīļa ir spāņu valoda.

Kolēģi par Sanitu saka: Sanita pie manis mācījās vijoli. Ļoti klusa, kautrīga, vienkārša. Taču viņa bija un joprojām ir mērķtiecīga. Vienmēr cenšas apgūt ko jaunu. Mīl bērnusgan savējos, gan skolas, tā saka Sanitas pirmā vijoles skolotāja un tagad kolēģe Velta Jūrmale.Sanita ir gatava mācīties. Kad dara, tad no visas sirds un tik labi, cik vien iespējams. Sirsnīga, smaidīga, emocionāla, ar ļoti skaistu rokrakstu. Ļoti labi saprotas ar saviem audzēkņiem. Sanita ir ļoti atsaucīga, komunikabla, gatava palīdzēt, ja vien tas ir viņas spēkos.

 

 

 

Mūsu jubilāri 🔔

19.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas trompetes spēles skolotāja Maija Lāce.


Maija ir dzimusi un augusi Ziemeļvidzemē, Burtniekos,Valmieras novadā. Pirmos mūzikas pamatus apguvusi ģimenē. Tētis bija Burtnieku pūtēju orķestra diriģents, līdz ar to likumsakarīgi, ka mūzika bija ļoti tuvu arī mājās. Maijas pirmais instruments bija akordeons, taču apstākļu sakritības dēļ instruments tika nomainīts uz trompeti. Izvēlēties trompeti nebija grūti, jo tētis un māsa jau to spēlēja.

Pēc mūzikas skolas beigšanas Maija ļoti mērķtiecīgi devās uz Rīgu, lai turpinātu studijas Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Paralēli mācībām vidusskolā Maija sāka strādāt Operetes teātra orķestrī, savukārt pedagoģisko darba pieredzi ieguva strādājot Rīgas 6. vidusskolā. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Maija turpināja mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot gan bakalaura, gan vēlāk arī maģistra grādu.

Vēlāk dzīve uz neilgu laiku aizveda uz Spāniju. Savukārt, atgriežoties Latvijā, darba iespējas pavērās Ventspilī. Sākumā gan tikai Maijas vīram, vēlāk arī Maijai pašai. Un tā jau deviņus gadus Ventspils ir mājas visai ģimenei. Maija strādā Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī Ventspils sākumskolā.  Darbs ar bērniem tā ir liela atbildība un uzdevums, taču tajā visā ir liels dzīvesprieks. Kā saka Maija: “Esot kopā ar bērniem, mācību procesā man patīk acīmredzamie darba augļi.

Jau pāris  gadus Maija mēro ceļu uz Kuldīgu, lai mācītu trompeti mūsu skolas audzēkņiem, kā arī labprāt piedalās pedagogu koncertos. Maija ar prieku saka: “Man ļoti patīk Kuldīga un mūzikas skola!” Priecājamies, ka Maija ir mūsu skolas skolotāja un kolēģe.

Kas sagādā prieku? Dabas skaistums, jūra, peldēšana, šī gadjaunatklājums – distanču slēpošana. Ļoti patīk veltīt laiku ēdienu gatavošanai, un vēl vairāk prieka sagādā ēdiena baudīšana. Tajā procesā nedrīkst būt nekāda steiga un apkārtējie traucēkļi. Prieku sagādā ceļošana, būt kopā ar ģimeni. Pēdējo piecu gadu laikā dzīves prieka atklājums ir dzīvnieki, patīkami obligātās ikdienas pastaigas ar suni.

Kolēģi par Maiju saka: Steiga nav Maijas būtībā, bet gan pilnīgs, nesatricināms miers. Vērojot Maiju, šķiet var teikt, dzīvē neko nevar nokavēt. Maija ir optimiste, satiekot vienmēr smaidīga un gatava atvēlēt laiku, pārmijot kaut vai dažus vārdus. Nekad neatteiksies no kafijas. Liela Kuldīgas kafejnīcas Marmelādecienītāja, šķiet, ne reizi neaizbrauc no Kuldīgas, kamēr nav iegādājusies gardās Marmelādes smalkmaizītes. Maijai vienmēr viss ir iespējams.

 

Nāc mācīties E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā!

Informācija par uzņemšanu 2021./2022. mācību gadam.

 

 

 

Pieteikuma anketa:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScPuZres7hE9Vns3Glq8mmhbJibPxewTC_4q4OhRR0-YaBhYw/viewform?usp=sf_link 

 

Audzēkņu uzņemšana šādās specialitātēs:

*klavierspēle

*akordeona spēle

*vijoļspēle

*čella spēle

*ģitāras spēle

*kora klase

*sitaminstrumentspēle

*pūšaminstrumentspēle – trompete, flauta, klarnete, saksofons

 

Sīkāka informācija par iestājpārbaudījumiem, zvanot 25631897 vai rakstot: andra.zvejniece@kuldiga.lv

 

Mūsu jubilāri 🔔


10.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas klavieru un vispārējo klavieru skolotāja Māra Šlakorcina.

Māra ir dzimusi un augusi jūras pilsētā Liepājā. Muzikālo izglītību ieguvusi, mācoties mūzikas skolā. Māras mamma bija profesionāla mūziķe – kordiriģente, tāpēc likumsakarīgi, ka arī Māra tika virzīta mūzikā, lai mācītos spēlēt klavieres. Šķiet, mammas izvēle bija tālredzīga un mērķtiecīga, zinot, ka viņas vadītiem koriem būs vajadzīga koncertmeistare. Beidzot mūzikas skolu, pilnīgi dabiska izvēle bija turpināt mācībasmūzikas vidusskolā. Jau vidusskolas laikā, paralēli mācībām Māra sāka strādāt par koncertmeistari Liepājas bērnu deju kolektīvam “Vadugunis”, kā arī Māras mammas vadītajiem skolu koriem.

Pēc vidusskolas beigšanas Māra ar darbu bija nodrošināta, jo darba pieprasījums nāca no Kuldīgas mūzikas skolas direktores Marutas Rozītes. Uzsākot darba gaitas, pirmos divus mēnešus Māra dzīvoja mūzikas skolā, pēc tam kā jaunam darbiniekam pilsēta piešķīra apdzīvojamu virtuvi Ventspils ielā. Kad Kuldīgā bija atstrādāti darba sadales noliktie divi gadi, Māra jau bija nodomājusi atgriezties Liepājā, taču dzīve iegrozījās tā, ka, izveidojot ģimeni Kuldīgā, Māra šeit arī palika, turpinot darbu mūzikas skolā. Nu jau vairāk kā četrdesmit gadus Kuldīgas Mūzikas skola ir Māras pirmā un vienīgā darba vieta.

Paralēli darbam mūzikas skolā Māra strādāja Kuldīgas dzimtsarakstu nodaļā, muzicējot kāzu ceremoniju laikā, kā arī kokapstrādes kombinātā “Vulkāns” mazbērnu novietnē “Rūķītis”. Kādu laiku Māra strādājusi par koncertmeistari deju kolektīvā “Venta”, kā arī divus gadus mēroja ceļu uz mūzikas skolu Skrundā. Aktīvs laiks tika pavadīts, dziedot korī“Ventava”, kā arī Kudīgas skolotāju korī J.Sējāna vadībā.

Gandrīz neviens koncerts mūzikas skolā nav iedomājams bez Māras, kas dzīvespriecīgi piesaka katru mazo un lielo mākslinieku, īsāk sakotmūsu skolas  koncertu un pasākumu moderatore. Māra aktīvi līdzdarbojas kopīgi veidotajā Kurzemes reģionu Mūzikas skolu festivāla “Notici sev!” organizēšanā. Māras darba gadus izdaiļo viņas audzēkņi, absolventi, kuri veidojuši savu dzīvi, cits kļūdams par mākslinieku, mūziķi vai dzejnieku, cits par auto sportistu un vēl daudz ko citu, bet vienmēr atceroties savu skolotāju, ko sauc par savējo.

Kas sagādā prieku? Ģimene – bērnu un mazbērnu virsotnes un arī ielejas, bet tajā visā būt līdzās, lai dotu dargāko kas ir – savu laiku un nesavtīgo mīlestību. Ceļošana. Jāatzīmē, ka Māra ir bijusi zināmās un mazāk zināmās vietās, apceļojot Latviju ar motociklu, un,protams, ne tikai Latviju, arī Vāciju un Skandināviju, kur redzēts tik daudz skaista, gūti neaizmirstami piedzīvojumi. Rokdarbi vienmēr bijuši tuvi gan jaunībā, gan tagad. Laika gaitā vien mainās mērķis, bet šobrīd ļoti patīk adīt pulsa sildītājus – maučus. Ja vien ģimene dotu vaļu, Mārai mājās būtu vairāk par vienu kaķi, tie viņai īpaši mīļi. Māra ir rosīga arī virtuvē. Prieku sagādā ēstgatavošana, šo to sagatavojot ziemas krājumiem. Patīk eksperimentēt ar jaunām receptēm, protams, ne vienmēr ģimene to atbalsta, bet ir jāizmēģina, lai zinātu. Izbauda laiku, kad var būt tuvu dabailai redzētu tās mieru un skaistumu, lai ievāktu dažādas augu tējas. Māras moto: “Prieku sagādā atrasties tur, kur es atrodos!

Kolēģi par Māru saka: Nekad neliegs padomu dažādās dzīves situācijās. Ļoti patīk ceļot, īpaši ar moci. Ģeogrāfiski labi orientējas svešās pilsētās. Prot saglabāt jauneklīgu garu un dzirkstelīti. Ada brīnišķīgi skaistus maučus. Izpalīdzīga, interesējas par visu jauno. Ar lielu sparu metas jaunā izzināšanā! Vienmēr jautra, vēlas būt visu zinoša, par visu ir lietas kursā. Labs sarunu biedrs, sadzīves padomdevējs. Kolēģe, ar kuru ir viegli saprasties. Lieliska koncertu vadītāja!

 

 

Mūsu jubilāri 🔔


1.jūlijā dzimšanas dienu svin mūsu skolas Pūšamo un sitamo instrumentu spēles nodaļas vadītāja un flautas skolotāja Heda Auziņa.

Hedas bērnības un jaunības pilsēta bija Ventspils. Liela loma Hedas dzīvē bija vecmāmiņai, kura daudz bija cietusi karā, līdz ar to viņa uzskatīja un saprata, ka muzikālajai izglītībai ir liela vērtība, un sabiedrībā tā ir augsti novērtēta, tāpēc paralēli vispārizglītojošai skolai Heda mācījās mūzikas skolā klavieres. Vasarās, kad draugi nāca aicināt Hedu ārā spēlēties, vecmāmiņa draugiem atbildēja: “Hedam nav laiks, viņam jāiet spēlēt klavier’s!

Mūzikas skolas pēdējās klasēs Heda jau bija sapratusi, ka tālākais ceļš turpināsies mūzikas vidusskolā turpat Ventspilī. Heda uzsāka mācības vidusskolā, tikai tās nāca ar lielām izmaiņām. Mazās rokas dēļ pedagogi ieteica mainīt specialitātes instrumentu no klavierēm uz flautu. Protams, pārdzīvojums par to kādu laiku bija, taču pēc tam tas bija kā liels ieguvums. Vidusskolā vismīļākais priekšmets bija orķestra diriģēšana. Savukārt iegūtā pieredze klavierspēlē deva iespēju sākt pirmās darba gaitas. Mācoties 3. kursā Heda sāka strādāt Ventspils mūzikas vidusskolā par koncertmeistari vidusskolas studentiem – mežradzniekiem un kordiriģentiem.

Pēc vidusskolas beigšanas Heda pārcēlās uz dzīvi Kuldīgā, kas nozīmēja meklēt darba iespējas. Tā nu tika vērtas Kuldīgas mūzikas skolas durvis, lai uzrunātu skolas direktori Marutu Rozīti par darba iespējām. Direktore atbildi nedeva uzreiz, bet pēc kāda laika darba gaitas tika sāktas Kuldīgas mūzikas skolā par flautas, obligāto klavieru skolotāju, koncertmeistari, kā arī tika uzticēts vadīt pūšaminstrumentu nodaļu.

Paralēli darbam mūzikas skolā Heda strādāja Kokapstrādes kombināta “Vulkāns” mazbērnu novietnē “Rūķītis” par muzikālo audzinātāju bērniem līdz 3 gadu vecumam. Radošā aktivitāte tika pilnveidota dziedot sieviešu vokālajā ansamblī “Kursa”, kuru vadīja Ligita Vecpūle. Ansamblis valsts mērogā guva izcilus rezultātus un godalgotas vietas. Neatņemama savstāvdaļa ir kori. Sākumā jauktais koris “Ventava, velāk kamerkoris “Rāte. Abos šajos koros Heda kādu laiku ir darbojusies arī kā kormeistare. Ir piedzīvoti daudzi skaisti koncerti Latvijā un ārvalstīs, ir gūti sasniegumi un uzvaras konkursos, bet kā saka Heda pati: “Vislielākās emocijas ir piedzīvotas dziedot dievnamos un uz lielās Mežaparka estrādes – Dziesmu svētkos.”

Kas spēj sagādāt prieku?

Grāmatas – no fantastikas līdz biogrāfijām.
Dārza darbi. Jāpiemin, ka Heda sākotnēji neko nezināja un nesaprata no zemes darbiem, taču dzīve iegrozījās tā, ka īpašumā tika iegūts neliels zemes pleķītis mazdārziņos Virkā. Mazdārziņu lieta Hedu aizrāva tā, ka jau pirmajā gadā tika izaudzēta grandioza gurķu raža.
Ceļošana ar autobusu, jo tad ir laiks sarunām ar cilvēkiem.
Adīšana! Siltās adītās zeķītes, šķiet, saņēmis katrs skolas darbinieks, tāpat arī saadītas zeķītes bērniem slimnīcās, draugiem, radiem un audzēkņiem.
Braukšana ar autotā ir dzīves nepieciešamība, bet tajā pat laikā atpūta no ikdienas darbiem.
Izbaudīt ēdiena burvību, tas ir viens no prieka mirkļiem, ko nekad nevajag uzskatīt par dzīves normu, bet gan par svētkiem.
Neatņemama dzīves prieka deva ir dzīvnieki, īpaši suņi. Tie ir uzticami draugi, kas saprot, jūt un ir uzticami bez nosacījumiem. Kā arī tie ir lieliski sabiedrotie, kad pēc nostrādātas ikdienas var kopā izstaigāties, tā uzturot fizisko formu.
Visdažadākā jūra – vētraina, vējaina, mierīga – tās klātbūtnē vienkārši stāvēt un būt.

Hedas dzīves moto: “Izdarīt tik labi, cik vien var un izdarīt līdz galam. Dzīvot draudzīgi.

Kolēģi par Hedu saka: Ļoti darbīga un čakla: no rokdarbiem līdz celtniecības darbiem. Mūžīgā optimiste. Labākā krievu vīrieša tēla atveidotāja skolā. Cilvēks uz kuru var paļauties, kam var uzticēties. Saprotoša, sirsnīga, pozitīvas enerģijas pārpilna. Grūtā brīdī pastieps roku, lai palīdzētu. Profesionāle, kompetenta, argumentē savu viedokli, spēj saskatīt nianses. Laba un mērķtiecīga skolotāja. Neatlaidības sīkstumsnav neatrisināmu jautājumu, vienkārši neatlaidīgi jārisina. Cilvēks, kas nesavtīgi palīdz. Kopā ar uzticamo sunīti Elenu dodas pie cilvēkiem pansionātos, pie bērniem ar īpašām vajadzībām, lai ienestu prieku un caur to radītu prieku arī sev. Heda ir cilvēks, kas ilgi nedomā, bet rīkojas. Sirds, kas ir atvērta, lai dotu!