Ieskatoties Vīgnera dzimtas lappusēs.

Šoruden mēs atceramies divas izcilas Vīgnera dzimtas  personības:

Malvīnei Vīgnerei – Grīnbergai ( 1871 -1949) 24.septembrī – 150 

Leonīdam Vīgneram ( 1906 – 2001 ) 9.novembrī – 115 

Malvīne Vīgnere – Grīnberga

Malvīne Vīgnere – Grīnberga  ir Ernesta  Vīgnera pirmā  dzīvesbiedre.  Latviešu  mūzikas  vēsturē  viņa  ir  zināma kā pirmā latviešu profesionālā dziedātāja. Savas  karjeras laikā viņa ir uzstājusies vairāk  nekā  2000  koncertos  Latvijā,  Krievijā, Vācijā, Austrijā.  M.  Vīgnere- Grīnberga  dziedājusi arī operā un bijusi pirmā Karmenas lomas atveidotāja Latvijā. Kā  rakstīja tā laika prese – dziedātāja bijusi 20. gadsimta  sākuma “visskanīgākais  vārds” . Arī klausītāji viņu mīlējuši un saukuši  vienkārši  –  “mūsu  Malvīne”.

Viņas sarīkotajos  “Latviešu  komponistu  dziesmu  vakaros”  ir izskanējušas Jāzepa  Vītola,  Alfrēda  Kalniņa,  Emīla  Dārziņa, Andreja Jurjāna un citu latviešu  komponistu jaunākās dziesmas. Daudzas  no tām ir veltījums tieši  M. Vīgnerei  –  Grīnbergai.

Tomēr vislielāko publikas mīlestību  māksliniece izpelnījusies kā izcila latviešu  tautas dziesmu izpildītāja. “Dārgās  pērlītes“ –  tā tautas dziesmas saukusi  pati  māksliniece. Viņa arī atzina, ka  “svēto  ierosmi  tautas  dziesmai” ir mantojusi no  E. Vīgnera.

Mūža pēdējos gados  M. Vīgnere – Grīnberga strādāja  E. Vīgnera Fonoloģijas  institūtā par vokālo pedagoģi. “Es neprotu  dzīvot bez darba”, teikusi  māksliniece.

 

Leonīds Vīgners

Leonīds Vīgners  ir  E.  Vīgnera dēls. Izcils  diriģents,  pedagogs, komponists.

Maestro, Profesors, Meistars, Šefs – tā L.  Vīgneru  godājuši  mūziķi. Viņš ir bijis  galvenais diriģents Latvijas Nacionālajā  Operā, Filharmonijas  un  Radio  simfoniskajos orķestros. Bijis virsdiriģents un vēlākos gados – Goda virsdiriģents 10 vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Izcili  bija viņa vadītie  kori  “Dziedonis”, “Mūza”, “Republikas  dziedāšanas  skolotāju  un  kordiriģentu  kamerkoris”.  

1. “Republikas dziedāšanas skolotāju un  kordiriģentu kamerkoris” dibināts  1965.  gadā  un  no  pirmajām dienām tajā dziedājusi arī mūsu skolas skolotāja un  ilggadējā skolas direktore Maruta Rozīte. Viņa atceras, ka kora pirmais koncerts noticis tieši Kuldīgā, Sv. Katrīnas baznīcā, kas tolaik bijusi Kuldīgas muzeja filiāle. Programmā  – J.S. Baha “Mesa  si  minorā”,  diriģents L. Vīgners, pie ērģelēm  Tālivaldis  Deksnis. Taču jautājums – kā darbināt  ērģeles ? Iestudētā J. S. Baha “Mesa  si minorā“ ir apmēram divas stundas ilgs meistardarbs. Ko darīt? Jāpaskaidro, ka tajā  laikā ērģelēm vēl nebija elektromotora un  plēšas vajadzēja mīt  ar  kājām. Un  speciāli  šim koncertam sarunāja trīs plēšu minējus ,  starp kuriem mākslas vārdā bijusi arī M. Rozīte.  Elektromotoru ērģelēm pielika  1969.  gadā. Vēl  M. Rozīte atceras,  ka  kamerkorī pavadītie gadi L.  Vīgnera  vadībā bijuši kā otra augstskola .

 

L. Vīgners bija stipra, neatkarīga  un nepakļāvīga personība latviešu mūzikā. Lūk,   dažas no Maestro atziņām:

“Es  stāvu  un  krītu  par  mākslu, latvietību”.

“Domāt  citādāk – tas  nozīmē  domāt muzikāli”.

“Latviskums  nenozīmē  trallināšanu”.

Tikpat precīzi, tēlaini, brīžiem pat asi, bet  patiesi bija viņa aizrādījumi koristiem. Lūk, daži  no tiem:

“Mēs  nedzenamies  pēc  pirmās  vietas,  bet   pēc  mūzikas”.

“Vajag  pārdzīvot  ne notis,  bet  mūziku”.

“Dziedi,  bet  uzrunā  klausītāju”.

 

Lai arī mūs iedvesmo šis izcilās personības!

E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas teorijas pedagoģe: V.Leite