6. augustā, dzimšanas dienu svin mūsu skolas taustiņinstrumentu nodaļas vadītāja, klavieru spēles skolotāja un koncertmeistare Līga Saulgrieze.
Līga ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Līga ir uzaugusi ļoti muzikālā ģimenē, kur kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem ir muzicējusi jau kopš pašas bērnības. Līga atceras, ka bērnībā viņai ļoti patikusi vijole, sākotnēji pat tika imitēta vijoles spēle ar parastu koka dēlīti. Tā kā mamma ir vijoles spēles skolotāja, tad Līgai jau bērnībā tika sagādāta pavisam maza vijolīte, kuru tad Līga mēģināja mācīties spēlēt. Diemžēl tas beidzās ar to, ka mazais instruments netīši tika nomests uz zemes kā rezultātā saplīsa. Tomēr šis instruments joprojām ir ļoti mīļš. Protams, likumsakarīgi, ka Līgai bija jāmācās mūzikas skolā, jo to darīja visi ģimenes locekļi. Instrumenta izvēli noteica vecmāmiņa. Tā kā ģimenē jau bija pārstāvēti tādi instrumenti kā čells, vijole un mežrags, tad ģimenes ansamblim vēl bija nepieciešams koncertmeistars. Un tā Līga nokļuva pie klavierēm.
Pēc mūzikas skolas beigšanas Līga devās uz Ventspils Mūzikas koledžu, lai turpinātu iesākto muzikālo izglītību. Studiju laiks Ventspilī nebija nemaz tik viegls. Pēc 1. kursa Līga no mūzikas koledžas gribēja izstāties ar plānu strādāt par šuvēju, jo ar to varētu nopelnīt iztiku. Taču, pēc pārdzīvojumu un asaru pilnas sarunas ar savu klavieru skolotāju, Līga tomēr izvēlējās turpināt iesākto mūzikas ceļu.
Pēc mūzikas koledžas absolvēšanas sekoja neliela pauze studiju ceļā, bet nevarētu teikt, ka atpūtas mirklis bija liels, jo diezgan ātri parādījās pirmie darba piedāvājumi. Pirmais darba piedāvājums strādāt par klavieru skolotāju nāca no Kolkas mūzikas skolas, bet mērojamais ceļš no Kuldīgas uz Kolku bija ļoti neērts –ar 4 autobusiem, tad nu šis darba piedāvājums netika pieņemts. Tomēr pavisam ātri uzradās jau nākamais darba piedāvājums no Valdemārpils mūzikas skolas. Izrādījās, ka arī šajā skolā bija nepieciešams klavieru pedagogs. Tā nu Valdemārpilī arī uzsākās Līgas pedagoga darba gaitas. Valdemārpilī tika nostrādāti 3 gadi, paralēli darbam tika uzsāktas neklātienes studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Pēc tam Līga saņēma uzaicinājumu no M. Rozītes strādāt Kuldīgas mūzikas skolā. Kā jau daudziem jaunajiem pedagogiem, sākums savā mūzikas skolā kā pedagogam bija mulsuma pilns, jo grūti aptvert, ka bijušie skolotāji nu jau ir kļuvuši par kolēģiem. Un tad seko pārdomas: “Kā tad lai uzrunā šos skolotājus? Uz tu vai uz jūs?” Bet kolēģi Līgu ļoti ātri un viegli pieņēma kolektīvā. Vienmēr varēja jautāt pēc padoma un palīdzības, kas darbu mūzikas skolā padarīja vieglāku un patīkamu. Nu jau Kuldīgas mūzikas skolā nostrādāti gandrīz 20 gadi un jāsaka, ka Līga ir viena no radošākajām un aktīvākajām skolas skolotājām. Līga ir viena no vispārējo klavieru festivāla “Notici sev!”organizatorēm, Līga ir arī pedagogu vasaras koncertu idejas autore un organizatore. Ļoti aktīvi iesaistās dažādu radošo ideju plānošanā un īstenošanā. Nu jau gadu veiksmīgi un ar lielu atbildības sajūtu vada taustiņinstrumentu nodaļu, kur ne tikai aktīvi seko līdzi mācību procesam, bet arī rūpējas par saviem nodaļas pedagogiem, organizējot tiem kopīgus atpūtas izbraucienus.
Radoša Līga ir ne tikai skolā, bet arī savā ģimenē. Ne reizi vien viņa izaicina savus ģimenes locekļus doties kopīgā pārgājienā vai izbraucienā pa novadu. Līgas māsa Baiba saka: “Nav viegli mūs visus piedabūt šiem kopīgajiem pasākumiem, bet, kad esam ļāvušies, tad tie vienmēr ir un paliek atmiņām bagāti. Piemēram, vienreiz pēc pārgājiena visiem sagribējās pusdienas. Gribējām kartupeļus un kādu gaļas gabaliņu. Diemžēl veikalā kartupeļus neatradām, bet Līga teica, ka no plāna nedrīkst atkāpties – ja reiz veikalā nevar atrast ierastos kartupeļus, tad jāņem tādus, kādi ir, kas šajā gadījumā bija kūciņas, ko dēvē par kartupeļiem. Tā nu pusdienās mums bija kartupeļu kūciņas, kotletītes un marinēti gurķīši.” Nevieni ģimenes svētki nav iedomājami bez Līgas ceptajām kūkām. Ģimenei Līgas dzīvē ir liela nozīme, jo no tās mantota arī viena no Līgas dzīves pamatvērtībām – ticība Dievam.
Kas spēj sagādāt prieku?
Kolēģi par Līgu saka: “Sirsnības un labestības iemiesojums. No viņas strāvo miers – nejūt ne satraukumu, ne stresu. Ļoti profesionāla pedagoģe, kura nevienam neliegs padomu un nekautrēsies pajautāt, ja pašai būs nepieciešama palīdzība. Līga nevar nosēdēt mierīgi bez darba – mazs nemiera gariņš viņu tirda, kas vienmēr liek izdomāt kaut ko jaunu. Galva vienmēr ir pilna ar superīgām radošām idejām, kuras bieži tiek realizētas. Vienmēr perfekta visu darbu izpildē – gan tiešajā skolas darbā, gan visos sabiedriskajos darbos, kurus Līga bieži veic lielā skaitā. Izcila koncertmeistare – otra tāda skolā nav, ideāli jūt solistu un palīdz tam. Līga ir cilvēks ar zelta rokām un briljanta dvēseli, ko ikdienā bauda ikviens no mums – draudzīgās sarunās, ar jauku humora devu. Līgai nepastāv jēdziens “nav laika”. Līga visu dara ar apbrīnojamu mieru, pacietību, optimismu un milzīgu apņēmību. Līga prot palīdzēt, mierināt un uzmundrināt. Līga ir skolas dvēsele!”